Baznīcas gadā gaitā mēs jau esam iegājuši Kristus ciešanu jeb gavēņa laikā. Straujiem soļiem tuvojamies Lieldienām. Lieldienas tāpat kā Ziemassvētki nav tikai piemiņa un atcere. Lieldienas atver ceļu uz mums jaunu, cilvēka prātam pavisam neaptveramu pasauli, jaunu realitāti.
Ja jaundzimušam bērnam ir nesaderīgs rezus faktors, – tad viņam tiek apmainītas asinis, dažreiz pat visas. Pilnīga asins apmaiņa, tas ir radikāls darbs. Taču nesalīdzami radikālāks ir tas, ko Jēzus saka Nikodēmam: “Tev jāpiedzimst no augšienes.” (Jņ 3,7) Tas ir kaut kas daudz vairāk nekā daži litri jaunu asiņu. Te rodas jauna būtne. Te notiek visas eksistences nomaiņa.
Grieķu tekstā ir lietots vārds anōthen. Tam ir dubulta nozīme. Var tulkot: vēlreiz (otrreiz) piedzimt. Tā to saprot Nikodēms un pamatoti uzskata to par neiespējamu.
Bet var tulkot arī: piedzimt no augšienes, no citas realitātes. Tā to domā Jēzus. (Jņ 3,3; 8,23; 19,11) Piedzimšana no Dieva, perpendikulāri no augšienes, pilnīgi pretēji jau notikušajai piedzimšanai, un ne mazāk! Izklausās absurdi.
Jēzus vārdi ir asi: nevar radīt, nevar producēt, jaunu cilvēku “no apakšas”. Te nav nekas no revolucionāru sarkanā karoga, no ģenētiķu baltā halāta, no transcendentālas meditācijas, no mantras murmināšanas, no psihologu dīvāna, no pedagoģiskiem pūliņiem, no darba grupu izveidošanas vai pašiedvesmas. Ar šādām metodēm no ietiepīga ēzeļa zelta gabalu neiztaisīs. Kas ir dzimis no miesas, paliek miesa. Vienīgi Jēzus var kaut ko mainīt. Viņš var radīt jaunu iesākumu. Caur Kristus darbu cilvēks var kļūt par Dieva bērnu.
Kur sākas mūsu garīgās piedzimšanas priekšvēsture? Kad tiek datēta mūsu dievbērnība? Elpu aizrauj Ef 1,4.5. Pirms pasaules iesākumiem! Jau tad Dievs mūs ir izredzējis, lai mēs būtu Viņa bērni. Pirms tapa Piena ceļš, saules sistēma, planētas. Pirms atskanēja sauciens: Lai top gaisma. “Kristū” jau es tiku izredzēts kļūt par Dieva bērnu. Pirms vēl pasaule radīta, tas jau bija ierakstīts Debesīs.
Pirmā radīšanas dāvana!
Un šim Dieva mūžīgajam plānam, kura iesākumi meklējami pirms pasaules radīšanas, ir konkrēta vieta telpā un laikā. Lieldienās šis Dieva lielais plāns realizējas. Lieldienās caur Jēzu tiek pārvarēts bezdibenis, kas mūs šķir no Dieva.
Bet mērķis tiek sasniegts tad, kad cilvēks nāk pie Kristus dzīvā personīgā ticībā. Šo procesu mēs saucam par atgriešanos. Kā tas notiek? Pirmā atbilde: Dievs mani atgriež. Atgriešanās ir jauna piedzimšana. Es to neizdaru pats. Dievs mani ieliek jaunā kursā. Vienīgi no Viņa žēlastības es tieku atgriezts, es piedzimstu no jauna!
Taču nedrīkst aizmirst otru atbildi: es pievēršu savu skatu Dievam. Atgriešanās ir izšķiršanās, tas ir apzinīgs akts. Neviens nepiedzīvo savu atgriešanos pilnā narkozē, dziļā miegā vai hipnozes stāvoklī.
Kā abas šīs atbildes sader kopā – piedzimšana kā pasīvs un izšķiršanās kā aktīvs process? Nekādā gadījumā pēc kopēja finansējuma modeļa! Dievs izdarījis 90%, bet 10% jādara cilvēkam! Nē, mūsu ticība balstās vienīgi Dieva spēkā un žēlastībā! Visu dara Dievs. Viņš mūs velk un orientē uz jauno.
Bet Viņš neizslēdz mūsu prātu, jūtas, gribu, apziņu, mūsu personību. Es šajā procesā nepazaudēju savu būtību. Gluži otrādi, tieši caur atgriešanos Tēva mājās pazudušais dēls atrod savas esības dziļāko jēgu.
Un tomēr jaunpiedzimšana nav mūsu garīgā ceļa galamērķis. Ir jāiet uz priekšu. Ceļā, ko sauc par svētošanos.
Ciešanu laiks aicina mūs norimties, atstāt ikdienas steigu un nemieru, un nopietni pārdomāt, kur mēs katrs esam.
Vai jau dzīvojam vai vēl esam miruši?
Vai neesam iesnaudušies, ieslīguši garīgā miegā?
Laiks, kurā mēs dzīvojam, ir ļoti nopietns. Katra diena no jauna brīdina draudzes un kristiešus, negulēt, nenodarboties ar blakus lietām un neaizvadīt dienas vieglprātīgi. Bet turēties pie sava Kunga un ļauties Viņa pārveidojošajam spēkam. Piepildīt šajā pasaulē Viņa doto uzdevumu.
Tāpēc Jēzus iet ciešanu ceļu, mirst un augšāmceļas, lai mēs dzīvotu līdz ar Viņu. (Jņ 14,19)
Tāpēc ir sacīts: “Uzmosties, kas guli, un celies augšā no miroņiem!” (Ef 5,14)
Tāpēc jau pirms pasaules radīšanas Dievs mūs ir izredzējis, lai mēs būtu Viņa bērni.
Lai šis ciešanu un gavēņa laiks mums visiem ir svētīgu pārdomu un jaunas apņemšanās laiks!
Jūsu
māc. Ilmārs Hiršs
2025