Apd 1,8: „Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki.“
Ar šiem mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdiem sveicu jūs visus gaišajos Vasarsvētkos. Šie vārdi ietver sevī divas būtiskas lietas: apsolījumu un uzdevumu.
„Jūs dabūsiet spēku“ – nevis fizisku spēku, nevis saprāta vai cilvēciskās gudrības spēku, bet Svētā Gara spēku. Pasaule ir pilna ar dažādiem spēkiem, bet tai trūkst Svētā Gara spēka. Mēs gribam uzvarēt grēku savā dzīvē, bet mums nav spēka. Mēs gribam mīlēt savu tuvāko, bet nespējam.
Spēks mums ir vajadzīgs mūsu garīgajām dzīvēm.
Ne tas fiziskais, vardarbīgais spēks, kas valda pasaulē. Ne ļaunuma un sātana spēki, kas cenšas mūs saistīt. Svētā Gara spēks mums vajadzīgs. Spēks – tā ir tā lieta, kas mūsu ticības dzīvē visvairāk trūkst.
Bet mūsu Debesu Tēvs ir spēcīgs. Un pats pēdējais Jēzus apsolījums, atvadoties no šīs pasaules, mums apsola: Jūs dabūsiet spēku. Jums nav jāpaliek savā nespēkā. Jūs varat kļūt stipri.
Jēzus teica šos vārdus ar skatu uz nākotni. Vasarsvētkos caur Svētā Gara nākšanu tie piepildās. Un kļūst par tagadni: „Jums ir dots spēks.” Mums katram ir pieejams Dieva Dēla spēks. Ļausim tam darboties mūsos!
„Jūs būsiet mani liecinieki“ – uzdevums, kas ir izteikts apgalvojuma formā. Nevis „jums būs jābūt“, bet gan „jūs būsiet“. Neatkarīgi no jūsu gribas. Nav izvēles – tu esi liecinieks. Es nekad neesmu stāvējis tiesas zālē vai policijas iecirknī kā liecinieks. Bet Jēzus mani ar šiem vārdiem ir ielicis nepārtrauktā liecinieka statusā. Nav nevienas minūtes manā dzīvē, kurā es nebūtu liecinieks.
Svētais Gars mums nav dots kā ordenis, ko piespraust pie svētku drēbēm, lai būtu ar ko palepoties. Arī ne tikai tavai paša svēttapšanai. Svētais Gars ir dots, lai tu būtu Kristus liecinieks.
Svētais Gars mūs izceļ ārā no prasību un likumu sfēras un ieliek praktiskās esamības sfērā. Tavi vārdi un tava dzīve padara tevi par Kristus liecinieku. Varbūt mums nevajadzēs „aiziet līdz pašam pasaules galam“, varbūt mūsu Jeruzaleme būs mūsu ģimene, draudze vai pilsēta, bet šajā vietā Svētā Gara spēkā mēs esam nolikti kā Viņa liecinieki. Tavai liecībai ir jāsākas tepat, kur tu esi. Un bieži tas ir grūtāk nekā būt lieciniekam tālumā, kur tevi neviens nepazīst.
Pasauli un sabiedrību nepārveidos ne jauni labāki likumi, ne jaunas godīgākas partijas. Tikai Svētajam Garam ir šis pārveidojošais un atjaunojošais spēks. Tikai kristietība ir tā, kas mūsu valsti un pasauli var izvest no sabrukuma un posta draudiem.
“Jūs esat Mani liecinieki” – apģērbti ar Viņa spēku un nolikti Viņa uzdevumā.
Kāda tā ir milzīga atbildība, būt Kristus lieciniekam!
Reiz kādā konferencē kāds mācītājs kā piemēru stāstīja līdzību. Viņš attēloja, ka Jēzus pēc savas augšāmcelšanās ir atgriezies Debesīs. Eņģeļi ar godbijību skatījās uz Jēzus brūcēm, un saprata, ka pasaules glābšana patiesi ir maksājusi Dieva Dēlam dzīvību.
Un tad kāds eņģelis ir iedrošinājies jautāt: “Ja šī glābšana, ko Tu pasaulei esi nesis, ir maksājusi tik lielu maksu, ko tad Tu esi darījis, lai visa pasaule par šo glābšanas iespēju uzzina?”
Jēzus atbildējis: “Es devu saviem mācekļiem uzdevumu par to liecināt.”
Eņģelis jautājis: “Bet, ja nu tavi mācekļi nepaklausa vai netiek galā ar šo uzdevumu?”
Jā, kas tad, ja mēs netiekam galā ar šo uzdevumu? Tad aizies bojā cilvēki.
Šodien daudziem kristietība ir tikai tāda prāta padarīšana vien, kādas teorētiskas atziņas.
Citiem sekošana Jēzum izsakās kā sadraudzība ar citiem kristiešiem. Vēl kādiem tā ir tradīcija. Nē, kristietības praktiskā izpausme ir liecība par Kristu.
Vasarsvētku un Svētā Gara jautājums nav: “Vai tu runā mēlēs?”, bet “Kāds liecinieks tu esi?”
Kāda tad ir mana liecība? Jāatzīstas, ka nekāds ticības varonis neesmu. Brīžiem tā liecība ir pavisam neizskatīga un pat nekristīga.
Lieciniekam policijā vai tiesas zālē par nepatiesas liecības sniegšanu var iestāties pat kriminālatbildība. Lieciniekam netiek prasītas viņa domas vai uzskati, bet tikai tas, ko viņš ir redzējis vai dzirdējis. Vai mēs neesam sākuši par daudz sludināt savu gudrību?
1Jņ 1-3: “Kas no sākuma bija, ko esam dzirdējuši, ko savām acīm esam redzējuši, ko esam skatījuši un mūsu rokas ir aptaustījušas, .. to pasludinām arī jums.”
Rādīsim pasaulei Kristu, nevis savas domas un interpretāciju par Viņu! Tas ir mūsu uzdevums, un tā ir mūsu atbildība – rādīt pasaulei dzīvu, patiesu un neizkropļotu Kristu.
Bet tāpēc mums vispirms jāļauj, lai Svētais Gars strādā pie mums. Viņš ir nācis, lai darītu mūs dzīvus un pārveidotu Kristus līdzībā.
2Kor 3,18: “Bet mēs visi topam pārvērsti Viņa līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars.”
Lai šie Vasarsvētki būtu jauns Svētā Gara piepildījums mums katram un mūsu draudzēm, ka mēs varētu pildīt Kristus uzdevumu un nest Viņa liecību pasaulē!
Māc. Ilmārs Hiršs
2025. gada Vasarsvētkos