Jā, kas tad īsti ir Gara auglis? It kā jau nevarētu būt nekādu jautājumu. Pāvils Vēstulē galatiešiem ļoti precīzi to definē: “Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība.” (Gal 5,22) Dažādos tulkojumus ir nelielas atšķirības (2012.g. latv. tulk.: mīlestība, prieks, miers, izturība, krietnums, labestība, uzticamība, lēnprātība, savaldība.), bet tas neizmaina lietas būtību.
Man vienmēr ir bijis jādomā, kāpēc Pāvils izvēlas tieši šīs 9 īpašības. Kāpēc viņš šeit nepiemin ticību, cerību, dāsnumu, pacietību, žēlastību, taisnīgumu, līdzjūtību, žēlsirdību, godīgumu, nesavtību, atbildību, pazemību un vēl daudz citas labas un pozitīvas īpašības? Vai tas nozīmētu, ka šīs īpašības neietilpst Gara auglī, bet ir vienkārši ir saistītas ar morāli un ētiku? Vai arī ir jāmēģina saprast, kā tās sasaistīt ar 9 Pāvila pieminētajām?
Runājot par miesas darbiem (daudzskaitlī!), Pāvils piemin 15 lietas un ar vārdiem “un tamlīdzīgas lietas” atstāj šo uzskaitījumu atvērtu. Par Gara augli viņš tā nesaka. Viņš noskaita tikai 9 konkrētas īpašības un neatstāj vietu nekādam paplašinājumam.
Izvirzās arī citi jautājumi. Kādās attiecībās ir šīs īpašības? Vai visām ir vienāda nozīme, katrai 1/9 no kopējās vērtības? Vai tomēr kādai būtu piešķirama prioritāra loma? Ciktāl mēs vispār Gara augli varam izpētīt?
Domāšanu vēl vairāk apgrūtina un prātu sajauc Ef 5,9 pieminētais Gaismas auglis. Pāvils mudina efeziešus dzīvot kā gaismas bērniem un paskaidro, ka “Gaismas auglis viscaur ir labprātība, taisnība, patiesība.” Vai šeit būtu runa par kaut ko citu?
Un galu galā visas Gara auglī pieminētās vērtības ir arī morāles pamatprincipu fundaments. Arī latviešu tautasdziesmas un vispārcilvēciskie principi to labākajā izpratnē cildina tieši šādas vērtības. Pie šīm vērtībām būtu jāturas visiem un vienmēr. Vai tiešām Svētā Gara mērķis būtu ieaudzināt kristiešos šīs vispārcilvēciskās īpašības? Un pat ne vairāk kā tikai šīs deviņas no tām visām. Ja mēs tā domājam un pie tā apstājamies, tad mēs kristietību neesam sapratuši.
Gara augli cilvēks nekad nevarēs sadalīt sastāvdaļās, izpreparēt, izpētīt, nodefinēt, sistematizēt un “salikt pa plauktiņiem”. Par Gara augli domājot, mēs pieskaramies dievišķajam. Svētā Gara auglis – auglis, ko pats Dievs ir radījis, dievišķā pilnība. Gara auglis, – tā jau ir Jēzus, paša Dieva, būtība, Viņa raksturs, ja mēs to nosaucam mums pazīstamos terminos. To nevar izpētīt. Mūsu cilvēciskās zināšanas un priekšstati tam ir daudz par vāju. Gara auglis tā pilnīgajā būtībā cilvēkam paliks dievišķais noslēpums.
Gara auglis ir kaut kas daudz lielāks nekā šo 9 pozitīvo humāno īpašību summa. Lai Gara augli iepazītu, cilvēks mēģina to reducēt uz kaut ko sev zināmu. Tāpat kā tas ir ar Dievu, Kristu, Svēto Garu, Debesu valstību un citām dievišķajām lietām. Tāpat kā to dara Jēzus, aprakstot Dieva valstību ar līdzību palīdzību.
Un cilvēks tad mēģina attiecināt uz Gara augli to vērtāko, cēlāko, augstāko un pozitīvāko, ko viņš kā cilvēks no šīs pasaules kategorijām ir sapratis un izzinājis.
Es Gara augli iedomājos kā tādu lielu brīnišķīgi noslīpētu dimantu. Katrā skaldnē atmirdz kaut kas no dievišķās būtības, ko nevar ne izteikt, ne klasificēt. Šim dimantam nav tikai 9 skaldnes, bet daudz vairāk. Un katra no tām mirdz brīnišķīgā, vārdos nedefinējamā spožumā, krāsā un niansē.
Varbūt mēs visas šī Gara augļa dievišķās īpašības nemaz nepazīstam, iespējams, tām pat nav cilvēcisku nosaukumu, bet mēs zinām, ka šī augļa kodols un visu caurstrāvojoša vide ir mīlestība, jo Dievs ir mīlestība.
Gara auglis, – pilnība, uz kuru mums jātiecas. Tam ir jāaug un jānobriest. Par Gara augli mēs nekad nevarēsim teikt, ka kāda no šīm īpašībām mums jau pilnā mērā ir. Vēl tikai jāpiestrādā, lai iegūtu arī tās pārējās. Šis auglis savā kopumā ir Svētā Gara pilnuma zīme mūsos.
Paši ar savu spēku, prātu un gribu mēs nemaz nevaram sevī šo augli radīt. Tam ir pārdabiska izcelšanās. Tas ir Svēta Gara auglis, Viņš pats rada šo augli. Mēs tikai varam radīt augšanai labvēlīgākus vai mazāk labvēlīgus priekšnoteikumus: kārot pēc tā, censties pēc tā, lūgt pēc tā, nākt Dieva tuvumā, tur, kur šī augļa iedarbība visvairāk izpaužas.
Domāsim nopietni par to, ko mēs sējam, un ļausim, lai Svētais Gars mūsos šo brīnišķīgo augli audzina!
Jūsu māc. Ilmārs Hiršs
Pļaujas svētkos, 2024.