Vairāk nekā 150 reizes evaņģēlijos parādās šī Jēzus teiktā frāze. Jēzus ar to aicina mūs: “Ieklausieties, tas, ko Es tagad teikšu, ir ļoti svarīgi un nozīmīgi.”
Dažādas balsis mēs šodien dzirdam sev visapkārt. Daudzi nāk ar līdzīgu vēsti: “Ieklausies manī.” Brīžiem ļoti uzmācīgi un kareivīgi skan šīs balsis.
Tur ir pārdevēji, kas cenšas panākt, lai pircējs iegādātos tieši viņu preci.
Tur ir politiķi, kas ar tukšiem solījumiem grib piesaistīt sev vēlētājus.
Tur ir krāpnieki, kuri ar meliem un viltu mēģina cilvēku ievilkt savos tīklos.
Visi nāk ar vēsti: “Es tev saku”. Visi aicina pie sevis: “Nāc šurp, uzticies man, domā tāpat kā es!”
Ir arī tādi, kas vienmēr un katrā situācijā uzskata, ka tieši viņi ir tie gudrākie un pareizākie, ka tieši viņu padoms ir tas vērtīgākais un ka visiem vajadzētu būt laimīgiem, ka viņi ir atvēruši savu muti un dalījušies ar savu gudrību.
Daudzās balsīs mēs nemaz neklausāmies. Tās mūs jau neskaitāmas reizes ir pievīlušas. Ir solījušas, bet tie ir izrādījušies tikai tukši vārdi, apzināti meli ar mērķi ietekmēt un pievērst sev uzmanību.
Kā atšķirt graudus no pelavām, patiesību no meliem? Kā šajā daudzbalsīgajā haotiskajā balsu jūklī nepazaudēt savas dzīves pareizo virzienu?
Kalnā pie Galilejas jūras sēž Jēzus. “Bet Es jums saku.” Tas nav vēl viens piedāvājums plašajā piedāvājumu klāstā. Tas, ko Jēzus saka, ir kaut kas pilnīgi jauns, vēl nebijis un nedzirdēts. Šī balss ir kā bāka, kas tumsā rāda ceļu un haosā ieved kārtību.
Jēzus nevienu nespiež pieņemt Viņa teikto, Viņš necenšas pierunāt. Viņa vārdos nav diplomātijas vai slepenu nolūku. Viņš vienkārši paziņo: “Iepretī tam, tam, ko jūs dzirdat sev visapkārt un kas jums ir labi pazīstams, Es saku tā.”
Ar šiem vārdiem Jēzus ieved mūs citā pasaulē. Netiek vienkārši pacelta augstāk ētisko prasību latiņa. Viņa vārdi atklāj mums Debesu valstības dimensijas. Tā ir jauna pasaule, ko Jēzus šeit prezentē.
“Bet Es jums saku” – Jēzus vārdi ir pārsteidzoši un šķiet nepieņemami. Tie izposta rutīnu, sagrauj gadsimtiem veidojošos priekšstatus. Tie prasa no mums neiespējamo. Dzīvot tā, kā Jēzus prasa, nav mūsu spēkos. Mēs atkal un atkal esam to piedzīvojuši.
Bet mums jau nav jācentrējas uz Jēzus prasību izpildīšanu, bet uz Viņu pašu. Nav jācenšas darīt neiespējamo, bet jācenšas nākt tuvāk Jēzum pašam. Jo Viņa vārdi “Bet Es jums saku” nav tikai ētiskas pamācības, norādījumi bauslības izpratnei, mācība, brīdinājumi un pamudinājumi. Viņš ir teicis to lielāko un varenāko “vārdu” cilvēces vēsturē – Viņš ir augšāmcēlies! Un šis Viņa “vārds” neiespējamo padara par iespējamu.
“Bet Es jums saku” – šie vārdi nav tikai pretstatījums, bet tā ir autoritāti izsakoša formula. Mums katram ir cilvēki, kuru vārdos mēs ieklausāmies, kuri mums ir autoritātes. Vai Jēzus tev ir autoritāte? Vai tu ieklausies Viņa vārdos, meklē Viņa padomu un seko tam? Viņš neapmāna, nerunā blēņas, nepiedāvā neiespējamo. Viņam vienīgajam tajā daudzbalsīgajā piedāvājumu korī, kas šodien skan pasaulē, ir vēsts ar Mūžības vērtību.
Atkl 3,20: “Redzi, Es stāvu durvju priekšā un klaudzinu. Ja kas dzird Manu balsi un durvis atdara, Es ieiešu pie viņa un turēšu ar viņu mielastu, un viņš ar Mani.”
“Ja kas dzird” – daudzi paiet garām nesadzirdējuši.
Kaut mēs būtu starp tiem, kuri šo Jēzus Lieldienās teikto augšāmcelšanās vārdu sadzirdētu, pieņemtu un dzīvotu pēc tā.
Kristus ir augšāmcēlies!
Lai jums visiem priecīgi un svētīgi šie svētki!
Jūsu
māc. Ilmārs Hiršs
- gada Lieldienās