Vai tev ir kādas autoritātes? Cilvēki, kurus tu cieni, kuru viedoklī vēlies ieklausīties un domas uzzināt? Kuru nopelnu, zināšanu, morālās stājas vai dzīves pieredzes priekšā tu godbijībā noliec savu galvu, gribētu viņam līdzināties un kaut ko no viņa mācīties. Pret kuriem tu izturies ar pietāti, nevis tāpēc, ka to prasa tā brīža etiķete (piem., satiekoties ar sirmgalvjiem, personām, kas sabiedrībā ieņem augstu stāvokli utt.), bet tāpēc, ka tu savā sirdī izjūti patiesu dziļu cieņu pret viņiem. Es šādus jautājumus šad tad uzdodu jaunajiem studentiem. Un ļoti bieži atbilde nenāk tik viegli. Labākajā gadījumā pēc brīža tiek nosaukts kāds populārs ārzemju mācītājs. Vai tiešam šodien mums apkārt vai mums zināmā pagātnē vairs nav cieņas vērtu cilvēku? Tā lielākā autoritāte sev esam mēs paši? Tas ir ļoti bēdīgi.
Bet vēl daudz skumīgāk kļūst, kad paskatāmies uz sabiedrību kopumā. Tā aizvien vairāk sekularizējas un izstumj no savas domāšanas Dievu. Viņš sabiedrības vērtību skalā slīd arvien zemāk un zemāk. Diemžēl tas pats ir jāsaka par rietumu pasaules kristietību. Draudzēm vajadzētu būt tai svētajai vietai, kur sekularizētais cilvēks varētu meklēt un sastapt Dievu. Īpašām svētuma saliņām šajā pasaulē, kas izstaro dievišķo gaismu. Tā ir liela traģēdija, ka pati kristietība Dievu vairs netur par svētu, bet par tādu kā palīgu, kā “savu čomu”. Mēs vairs nejūtam atbildību un vainu Dieva priekšā. Dieva likumi – tos jau mēs varam ignorēt un atmest. Mēs esam pazaudējuši svētuma izjūtu Dieva priekšā. Kas man dod pamatu izdarīt tādu secinājumu? Tas, kā šodien rietumu kristietība izturas pret Dievu. Paskatīsimies kaut vai tikai uz dzimumu un ģimenes jomām. Pret svētumu izturas savādāk. Pret svētumu izturas ar bijību. Bijību pret Dievu un visu, kas saistīts ar Dievu esam pazaudējuši. Svētumu esam aizvietojuši ar svētulības, – ārišķības, pārspīlētības un liekulīgas reliģiozitātes – teātri, ko Jēzus pārmeta arī farizejiem. Mēs nesam sevī un rādām pasaulei nevis Dieva svētumu, bet gan savu svētulību.
Svētais Dievs! Kad mēs domājam par svētumu, tad, pirmkārt, to saprotam kā ētisku kategoriju, kā pilnību un bezgrēcību. Un tad mums šķiet, ka tas nav priekš mums. Taču reliģijā svētums tiek saprasts citādāk. Svētums nav nekāds ētisks ideāls. Bībele runā par svēto zemi, svētu tautu, svēto dienu, svētiem akmeņiem utt. Kas ir padarījis šos visnotaļ ikdienišķos jēdzienus un priekšmetus svētus? Tas, ka tie pieder Dievam. Viss, Dievam piederošais, ir svēts, jo Dievs pats ir svēts. Svētums ir Dieva būtības īpašība, kas izteic viņa dievišķību. Tas nozīmē, ka, ja tu esi Dieva bērns, Kristus sekotājs, tad tu esi svēts, jo tu piederi Viņam. Tu esi svēts nevis tāpēc, ka būtu pilnīgs, bet tāpēc, ka piederi Svētajam. Tu esi svēts ne savu nopelnu vai darbu, bet savas dievbērnības dēļ.
Tavs svētums faktiski ir Dieva dāvana, jo arī pestīšana ir Viņa dāvana cilvēcei. Viss tavs svētums ir no saistības ar Dievu. Tu esi Viņa svētuma nesējs.
Pāvils tā arī uzrunā savas draudzes: “Dieva draudzei Korintā, Jēzū Kristū svētītiem, aicinātiem svētajiem ..” (1Kor 1,2) Pēc sava statusa tu esi Kristus svētais. Un svēttapšana ir ceļš, kurš mums kā Kristus sekotājiem ir ejams, lai pamazām raisītos vaļā no miesas prāta iegribām un tiektos pilnības virzienā.
Mani mīļie! Kaut kas te nesader kopā! Mēs esam Dieva svētie, bet savu svētuma avotu neturam par svētu! Mūsu izturēšanās skaidri parāda, ka nav kristietībai vairs bijības svētā Dieva priekšā! Kaut kas ir iznācis greizi!
Visu kristietību jau mēs neizlabosim. Sāksim ar sevi un savu draudzi! Kā ir ar mūsu bijību Dieva priekšā? Ar bijību pret Bībeli, pret draudzi, pret dievnamu, pret dievkalpojumu? To jau parāda mūsu izturēšanās. Vai neesam pārvērtuši mūsu dievkalpošanu par savu darbošanos un Dievu par skatītāju un klausītāju?
Dievs un Viņa svētums ir ņemams ļoti nopietni. Ar to nevar spēlēties. Nepazaudēsim Dieva svētuma izjūtu, tuvosimies Viņam ar bijību! Un iesim pasaulē kā Dieva svētuma nesēji. Lai pasaule redzētu mūsu atšķirīgo mirdzumu! Tas ir mūsu uzdevums un pienākums arī šajā gadā.
2Lku 19,7: “Tad nu lai Tā Kunga bijāšana ir dzīva jūsos! Turiet svētu to un dariet savu darbu.”
Māc. Ilmārs Hiršs
2023. gada februāris