Published On: 26 septembris, 2023

Pirmajā brīdī šķiet, ka šeit tiek salīdzinātas divas identiskas vērtības. Un tomēr tā nav. Šāds virsraksts mudina mūs domāt par svarīgo un mazāk svarīgāko, par galveno un pakārtoto, citiem vārdiem sakot, par īstajām vērtībām.  Vai tu proti atšķirt vērtīgo no nevērtīgā? Tas būs atkarīgs no tā, pēc kādiem kritērijiem mēs izdarīsim savu izvēli.

Rudens ražai galvenie ir divi: kvantitāte un kvalitāte. Laicīgo lietu vērtību nosaka tirgus cena, praktiskā noderība, izmantošanas iespējas, popularitāte, ietekmīgums, kvalitāte utt. Bet ap. Pāvils nosauc vēl citu kritēriju: tam, kas dod apmierinājumu vienīgi miesai, nav nekādas vērtības. (Kol 2,23)

Kam tad ir vērtība? Pasaule kā vērtību mums cenšas “iesmērēt” dažādus surogātus. Vārds “vērtība” šodien virmo ap mums visdažādākajās kombinācijās: liberālās un konservatīvās vērtības, tradicionālās vērtības, cilvēktiesiskās vērtības, kultūras mantojuma vērtības, cita starpā arī kristīgās vērtības. Latvijas Republikas Satversmes preambulā tās ir nosauktas kā viens no daudziem faktoriem, kas veido mūsu valsts identitāti: “Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības.”

Šķiet, ka ja jau esam pieminējuši vārdu “kristīgs”, tad esam uz pareizā ceļa. Un tomēr tas ir tikai ceļa sākums. Mēs par kristīgām vērtībām! – tas jau skan skaisti un pareizi. Taču ko īsti mēs zem šiem vārdiem saprotam? Vienotas izpratnes, ko sevī ietver šī vārdu kopa “kristīgās vērtības”, nav. Latvijā ir pat Kristīgo vērtību centrs, ar savu atbalsta kontu, protams. Centrs organizē un vada dažādas izglītojošas nodarbības un kursus bērniem un pusaudžiem. Diemžēl neatradu, kā tad viņi definē kristīgās vērtības.

Ja mēs apstājamies pie tādām vērtībām kā ticība, mīlestība, cerība, taisnība, žēlsirdība, pazemība, pašaizliedzība, uzticība, pacietība, atbildība utt., tad kristietību līdz galam neesam sapratuši. Tās visas ir morāles normas un tikumības principi. Tās ir labas īpašības, tikai tā vēl nav kristietība. Arī latviešu tautasdziesmas un vispārcilvēciskie principi to labākā izpratnē cildina tieši šādas vērtības.

Vai paši maz saprotam, ko nozīmē vārdi: “Mēs iestājamies par kristīgām vērtībām.” 1777. gadā topogrāfs un mācītājs A. Hupels par latviešiem saka: „Starp tūkstošiem grūti atrast pat divus, kas no kristīgās būšanas kaut ko sajēgtu.”

Kristietība nav morāles vai ētikas sistēma, bet kas daudz dziļāks. Arī ne tas, ka mēs ticam Dievam kā kādai augstākai būtnei. Kristietība primāri ir saistīta ar Jēzus Kristus personu. Kristus bija pilnīgs Cilvēks un pilnīgs Dievs. Kā pilnīgam Cilvēkam Viņam bija ideāla cilvēka raksturs, bet lielākā kristīgā vērtība ir nevis Kristus kā Cilvēka raksturs, bet Viņš pats savā būtībā un darbībā, Viņš pats kā Glābējs. Kristietības pamatā ir ticība Jēzum Kristum, personīga un dzīva Dieva atklāsme par Kristu kā Glābēju un atziņa, ka visa centrā ir nevis cilvēks, bet Dievs.

Ko tev nozīmē jēdziens “kristīgās vērtības”? Neapstāsimies tikai pie Jēzus rakstura un kristīgās ētikas!  Satversim paši un popularizēsim nevis tikai “kristīgas vērtības”, bet pašu dzīvo Kristu. Viņš ir nevis viena no vērtībām, bet galvenā un vislielākā vērtība.

Kaut šī vērtība no deklaratīva saukļa pārtaptu par mūsu domāšanas un rīcības pamatu. Sabiedrība mainīsies tad, kad ar Satversmē ierakstīto vārdu kopu “kristīgas vērtības” tā sāks saprast nevis tikai  tikumiskas vērtības, bet ieraudzīs Kristu kā Glābēju.

Turēsimies pie Kristus, nevis pie vispārējām “kristīgām vērtībām”. Tas lai ir mūsu mērķis. Protams, Viņam tuvāk nākot, mēs pamazām iegūsim arī Viņa raksturu. Bet tas jau būs Kristus un mūsu attiecību rezultāts.

Māc. Ilmārs Hiršs
2023. gada rudenī