Published On: 12 decembris, 2023

Ef 5,15-17: “Tad nu raugieties nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri; izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas! Tāpēc nepadodieties neprātam, bet centieties saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts.”

                Mēs atkal tuvojamies Ziemassvētkiem, kad atcerēsimies un svinēsim mūsu Kunga Jēzus piedzimšanu. Šie svētki daudziem ir īpaši mīļi un sirdi piepilda ar siltām un gaišām bērnības atmiņām. Taču, skatīdamies atpakaļ uz Jēzus piedzimšanu, mēs nedrīkstam aizmirst  to galveno, kas vēl stāv priekšā: Kristus atkalatnākšanu. Tas ir mūsu ticības galamērķis, kad izšķirsies, kāds būs mūsu dzīves, šī lielā gaidīšanas laika, rezultāts. Vai Jēzus mūs pazīs, vai nē. Tas būs atkarīgs no tā, kā mēs gaidām Kristus atnākšanu.

Bībele mūs mudina gaidīt gudri. Gudra dzīvošana ir atkarīga no mērķa. Kas vienam šķiet pareizi un gudri, tas otram nepareizi un muļķīgi, tāpēc, ka viņu mērķi ir atšķirīgi.
Pasaules mērķis ir: iekārtoties šajā dzīvē pēc iespējas ērtāk, nodrošināt savu un savu bērnu nākotni, iekrāt kaut ko nebaltām dienām, saprātīgi tērēt, gudri investēt. Gudra dzīvošana tad būs tāda rīcība, kas nodrošinās šī mērķa sasniegšanu.
Kristieša mērķis ir: dzīvot tā, lai reiz mēs nonāktu pie sava Tēva Debesīs. Pasaules gudrība šī mērķa sasniegšanai nederēs.

Kas ir gudra gaidīšana?
1. Vispirms tas nozīmē ņemt šīs lietas nopietni. Kristus nāks atkal! Tas ir nenovēršams fakts, jo Jēzus to ir apsolījis: “Kad Es būšu nogājis un jums vietu sataisījis, tad Es nākšu atkal un ņemšu jūs pie Sevis.” (Jņ 14,3) Kāpēc mēs esam tik vieglprātīgi? Vai tiešam nemaz neticam, ka tas notiks? Esam sākuši dzīvot ar pasaules gudrību un izjūtu, ka mūsu šodiena būs mūžīga. Kristus nāks atkal, un tad atklāsies manas dzīves jēga vai bezjēdzīgums.

2. Kad Pāvils aicina efeziešus dzīvot gudri, viņš paskaidro, ko tas nozīmē: “Centieties saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts.” To pašu teica arī Salamans: “Paļaujies uz to Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz sava prāta gudrību.” (Pam 3,5)
Gudrība mums vairāk saistās ar zināšanām un prātu. Bet jau senie jūdi saprata, ka izglītots prāts un plašas zināšanas vēl negarantē gudrību. Mēs varam absolvēt pasaules prestižākās universitātes Oksfordā, Hārvardā, Jeilā vai citur un tomēr būt muļķi. Gudra dzīvošana ir – savu prātu nolikt Dieva rokās. Netopi varens! Par daudz liels cilvēks šodien ir kļuvis savā garā. Cīnās par savām tiesībām, būvē savu ziloņkaula troni. Nevis paklausa Dievam, bet grib, lai Dievs paklausa viņam. Tā ir muļķīga dzīvošana. Dievs nogāž cilvēku no viņa troņa un aptumšo viņa acis. Ja tu gribi dzīvot gudri, tev ir jālūdz Dievu, lai Viņš satriec visas domas, visus plānus, kas nāk no tava gudrā prāta. Ir jācenšas saprast Viņa prātu un paklausīt tam. Tas ir patiesas gudrības ceļš.

3. Bībele skaidri pasaka, kas ir gudrības skolas svarīgākais priekšmets: “Bijība Tā Kunga priekšā ir visas gudrības sākums.” (Ps 111,10) “Tā Kunga bijāšana ir mācības ceļš, kā kļūt pie gudrības.” (Pam 15,33) Ja gribi būt gudrs, sāc ar bijību Dieva priekšā!
Mēs sākam sajusties tā, it kā būtu ar Dievu uz viena līmeņa. Protams, mēs esam Viņa darbabiedri un vienas ģimenes locekļi. Bet Viņš ir Tēvs un mēs bērni. Viņš Kungs, mēs kalpi. Viņš ir svēts, mēs grēcīgi. Svētuma izjūtu un bijību esam pazaudējuši. Nevis telpas vai notikuma, bet Dieva priekšā. Dievs nav viens no mūsu kopienas locekļiem, savs “čoms”, ar ko kopā varam “tusēties”, bet Kungs. Viņš ir svēts. Kā mēs apejamies ar svētumu? Vai neesam pazaudējuši bijību, svētsvinīguma izjūtu, kad tuvojamies svētajam Dievam? Šodienas dievkalpojumi lielā mērā ir pārvērtušies par pasākumiem, draudzes – par kristīgi domājošu cilvēku organizācijām. Nebūt ne viss, ko saka baznīcā, ir evaņģēlijs.
Šeit nepalīdzēs noteikumi, ko drīkst un ko nedrīkst darīt, kā ir jāģērbjas vai jāuzvedas dievkalpojumā. Nevar mākslīgi padarīt dievkalpojumu svētu, ja paši sevī nenesam svētumu un bijību. Ir jāmainās mums pašiem, mūsu attieksmei pret Dievu, draudzi un dievkalpojumu. Sirds ir jāpadara svēta.
LR Saeimas deputāts,  garīgās kultūras notikuma Baznīcu Nakts organizators Jurģis Klotiņš, ir teicis: “Vai cilvēks vispār var dzīvot jēgpilnu dzīvi, ja viņam pilnīgi nekas vairs nav svēts? – Tāds, kā priekšā viņš izjūt bijību.”

4. Gudra gaidīšana nav spēlēšanās kristīgajā smilšu kastē, piedalīšanās kristīgās aktivitātēs utt. Tā nav dzīvošana no īslaicīgiem, emocionāliem jūtu uzbudinājumiem. Gaidīšanas laiks mūs nopietni pārbauda garā distancē. Jēzus mūs brīdina, ka eļļa var nepietikt, māca to laikus sagādāt. Vai Jēzus būtu domājis padziļinātas Bībeles studijas vai lielāku kalpošanu draudzes aktivitātēs? Nē, Bībelē eļļa ir Svētā Gara simbols. Garā iesākt un tad neļaut Garam darboties, – tas ir muļķīgi.
Gal 3,3: “Vai jūs esat tik neprātīgi? Garā iesākuši, jūs tagad miesā gribat pabeigt?”

Būt gudram nozīmē: Garā sākt, Garā turpināt un Garā nobeigt. Svētais Gars jau tepat ir, Viņš mājo katrā kristietī. Vajag ar Viņu dzīvot, lietot Viņu, ieliet savā lampā.
Ja mēs neļaujam Svētajam Garam mūsos darboties, tad tā ir mūsu dzīves lielākā muļķība.
Neizdarīsim to! Kristus nāks, uztversim to nopietni! Katra diena un viss gaidīšanas laiks ir Dieva žēlastības dāvana. Mums vēl ir dota iespēja kaut ko izmainīt sevī un sākt gaidīt savu Kungu gudri.

Svētīgus Kristus dzimšanas svētkus!
Gudru Kristus atkalatnākšanas gaidīšanu!

Māc. Ilmārs Hiršs,
2023. gada Ziemassvētkos.