Pavasaris vienmēr nes līdzi sev divas lietas: tas ir eksāmenu laiks un mēs svinam Svētā Gara izliešanās svētkus. Jūs jautāsiet, kas gan kopējs eksāmeniem ar Svēto Garu? Pacietieties mazliet! Sāksim ar eksāmeniem.
Droši vien nav tādu, kas savā mūžā nebūtu likuši nevienu eksāmenu. Varbūt tikai tie paši mazākie. Daudzi saka, ka eksāmenu likšana neesot tā patīkamākā nodarbe. Es gan teikšu pretējo: man patīk likt eksāmenus. Tas ir tāds īpašs, nervus kutinošs izaicinājums, zināmā mērā arī psiholoģiska spēle, likt noticēt pasniedzējam, ka es kaut ko tomēr zinu. Un tad vēl špikeru rakstīšana un lietošana. Tā gan ir tāda nelegāla padarīšana, ja tiksi noķerts, tad daudz ko vari arī pazaudēt. Bet kurš tad no mums varēs apgalvot, ka nekad nav izmantojis špikeru palīdzību. Man ir jāatzīstas, ka es tos esmu gan rakstījis, gan lietojis. Kaut gan jāsaka, ka, ja esi uzrakstījis labu špikeri, tad jau tas nemaz vairs nav vajadzīgs, rakstot visu tāpat esi labi iemācījies. Tā īsti šos palīglīdzekļus lietojis esmu, cik tagad atceros, tikai dažas reizes, kad nospriedu, ka neesmu jau tāds muļķis, ka mēģināšu iedzīt sev smadzenēs desmitiem elektrotehniskos materiālus raksturojošus lielumus, ja skaidri zinu, ka vajadzības gadījumā tos jebkurā brīdī varēšu sameklēt attiecīgajās rokasgrāmatās. Tas būtu tas pats, kas mācīties no galvas telefona grāmatu.
Bet tomēr, kāds tam visam sakars ar Svēto Garu? Tāds, ka visa dzīve jau būtībā ir viens liels eksāmens. Neviens no tā nevar izvairīties, katram tas ir jānoliek. Un šo eksāmenu raksturo vairākas pazīmes.
1. Vispirms, tas ir garš un ilgs eksāmens. To nevar nolikt dažās stundās kā skolas eksāmenu. Tam ir nepieciešams viss mūsu mūža laiks. Nevar kā skolā dažās dienās, nu labi, vienā nedēļā, saraut un iekalt visu vielu, bet pēc mēneša jau viss ir aizmirsies. Dienu no dienas, gadu no gada atkal un atkal nāk jauni jautājumi un izaicinājumi, kas mūs pārbauda.
2. Šajā eksāmenā mums ir jāatrod ne tikai teorētiski pareizās atbildes, bet ar savu praktisko dzīvi jāparāda, kā mēs esam priekšmeta vielu apguvuši. Un šajā dzīves eksāmenā nav runa par matemātiku, fiziku, vēsturi vai ķīmiju. Mūsu teorētiskās zināšanas, bet galvenokārt jau praktiskā izturēšanās tiek pārbaudīta pavisam citā priekšmetā. Šis priekšmets saucas kristietība.
3. Šajā eksāmenā drīkst lietot “špikerus”! Vēl vairāk, pats Jēzus ir pavēlējis saviem mācekļiem pie tiem turēties, ņemt tos palīgā kā savus priekšāteicējus. Tāpēc Viņš ir sūtījis savu Svēto Garu, lai Viņš būtu mūsu katra dzīves “špikeris”.
Jņ 14,26: “Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs Manā Vārdā, Tas jums visu mācīs un atgādinās jums visu, ko Es jums esmu sacījis.”
Svētais Gars. Kristieša garīgās dzīves pukstošā sirds. Bez Viņa mēs esam kā izkaltis tuksnesis, gaisa balons bez gaisa, kā pārdurta auto riepa, kā skaists, bet nedzīvs, izbāzenis, kā sakaltuši kauli (Ec 37,1-10). Viņš mums atgādinās, teiks priekšā, mācis un iedrošinās. Bez Viņa mums draud izkrišana šajā savas dzīves vissvarīgākajā eksāmenā.
Lietosim Viņu! Neapslāpēsim Svēto Garu sevī! Ļausim Viņam darboties!
Lūgsim, lai Dievs iedveš sažuvušajos kaulos jaunu dzīvību! Kristietības “kaulos”, draudzes “kaulos, manos “kaulos”!
Lūgsim, lai Dievs izlej no jauna pār mums savu Garu!
Kungs Jēzu Kristu, dari mūs dzīvus!
Māc. Ilmārs Hiršs
2023. gada Vasarsvētkos