Jes 60,1-3: “Celies, topi apgaismota! Jo tava gaisma nāk, un Tā Kunga godība uzlec pār tevi. Tik tiešām, tumsība apklāj zemi un dziļa krēsla tautas, bet pār tevi uzlec kā saule Tas Kungs, un Viņa godība parādās pār tevi. Tautas staigās tavā gaismā un ķēniņi tai spožumā, kas uzlēcis pār tevi.”
Atkal ir atnākuši Ziemassvētki. Jau otro gadu tos svinam īpašā pasaules situācijā. Pagājušajā gadā cerējām, ka apgrūtinājumi būs īslaicīgi un nākamajā gadā viss būs pa vecam. Bet nu nākamais gads ir atnācis un nekas labāks nav kļuvis. Gluži otrādi, situācija ne tikai epidemioloģiskajā, bet arī politiskajā un ekonomiskajā jomā pasaulē ir vēl vairāk saasinājusies. Šķiet, ka neesam Dieva mācību un balsi sapratuši un Viņam ir jārunā skaļāk. Migrantu pūļi pie vienas robežas, tanki un armija pie otras, degvielas, elektroenerģijas un gāzes cenas sasniedz arvien jaunus rekordus. Esam noguruši no daudzajiem ierobežojumiem. Tie padara mūs neiecietīgus, nervozus un kašķīgus. Mēs neredzam izeju no šādas situācijas, vainojam valdību un viens otru. Tāda ir realitāte, kas ir piepildījusi mūsu sirdis, aizņēmusi prātus un nodarbina domas. Varbūt bēdas un ciešanas ir ienākušas arī mūsu ģimenē. Varbūt esam zaudējuši darbu. Mēs varētu uzskaitīt daudz iemeslu, kuru dēļ varbūt šogad tāda īsta Ziemassvētku prieka nav.
Aizmirsīsim to visu, kaut uz brīdi. Neļausim Ziemassvētku svētībām mums paiet garām. Mēģināsim atbrīvoties no negācijām un ieklausīsimies pravieša vārdos! Šis pravieša sauciens atskanēja vairāk nekā 2500 gadus atpakaļ, bet tas ir aktuāls šodien. Jā, “tik tiešām, tumsība apklāj zemi un dziļa krēsla tautas.” Bet ar to viss nebeidzas: “Pār tevi uzlec kā saule Tas Kungs.” Šis pravieša sauciens ir adresēts tev. Viņš saka, ka tev ir jātop apgaismotam. Tad, kad tu saki, ka tevī nav prieka, pravietis dod atbildi: “Celies, topi apgaismots!” Šajā laikā, kad tumsa pasaulē arvien vairāk sabiezē, Kristus draudzei un mums katram vienam ir jātop apgaismotam.
“Topi apgaismots!” – nevis “Apgaismojies pats!” Tu pats to nemaz nevari izdarīt. Tevi apgaismos Gaisma, kas nāk. Nevis tev ar kaut ko pašam ir jātiek galā, nevis tev jāpiespiež sevi, bet tev vienkārši jāļaujas. Ziemassvētkos mums netiek sacīts: esi priecīgs, esi labs, esi drošs! Tad viss Ziemassvētku prieks sabrūktu pret mūsu: es nevaru. Un visiem šiem aicinājumiem būtu tikai lozungu nozīme, jo es nevaru tos izpildīt. Taču viss notiek citādāk: caur to, ka tu ļauj Dievam sevi apdāvināt, caur to, ka tu topi apgaismots. Ziemassvētkos pasaulē ienāk Jēzus, kas saka: “Es esmu pasaules gaisma.” Ļausim Viņam mūs apgaismot!
Gaisma pārveido dzīvi. Tā padara nakti par dienu. Gaismā viss ir labāk saskatāms, tad mēs jūtamies drošāk. Mums nepatīk tumsa, mēs nemīlam tumšos rudens vakarus un ziemas pēcpusdienas. Mēs alkstam pēc gaismas un saules.
Cilvēka dvēsele arī ilgojas pēc gaismas. Varbūt mēs paši to neizjūtam un neapzināmies, bet cilvēka iekšējā būtība faktiski alkst pēc dievišķās godības. Sātans visiem spēkiem cenšas šīs alkas apspiest, nonāvēt to dievišķo, kas ir cilvēkā. Gaismā cilvēks ierauga, cik viņa drēbes ir notraipītas un saburzītas, cik viņa seja ir netīra. Kad dievišķā godība cilvēku apspīd, cilvēks ierauga, cik viņa dvēsele ir netīra, cik grēks ir liels viņa dzīvē, cik viņš pats ir nabags un nelaimīgs. Dievišķā gaisma to parāda. Tā izgaismo katru sīkumu, mazāko niansi.
Kad dievišķā gaisma cilvēku apņem un caurstrāvo, viņš nevar palikt tāds, kāds ir bijis. Cilvēks izmainās. Kad ganus Betlēmes laukos naktī apspīdēja dievišķais spožums, viņi atstāja savus lopus un devās meklēt jaundzimušo Jēzu. Kad Mozus nokāpa no Sinaja kalna, kur viņš bija sarunājies ar to Kungu, viņa sejas āda spīdēja. (2Moz 34,29.30) Apskaidrošanas kalnā Jēzus “vaigs spīdēja kā saule, un Viņa drēbes kļuva baltas kā gaisma.” (Mt 17,2) Kad apustulis Pāvils liecina par savu sastapšanos ar Kristu pie Damaskas vārtiem, viņš saka, ka viņu “apspīdēja spilgta gaisma no debesīm.” (Apd 22,6) Debesu sfēra Bībelē ir saistīta ar spožumu un gaismu. Vienmēr, kad cilvēks sastopas ar dievišķo, viņš izmainās.
“Celies, topi apgaismota!” – tas nav aicinājums pagozēties Debesu spožuma saulītē. Tas ir nopietns uzdevums. Jēzus ir teicis: “Kamēr Es esmu pasaulē, Es esmu pasaules gaisma.” (Jņ 9,5) Un kas būs pēc tam? Tad tas būs Jēzus mācekļu uzdevums. “Jūs esat pasaules gaišums,” – saka Jēzus. (Mt 5,14) Tā šodien ir mūsu funkcija un uzdevums. Šodien arvien vairāk izjūtam, ka “tumsība apklāj zemi un dziļa krēsla tautas.” Pasaulei nepalīdzēs gudri padomi, kā lietas būtu jādara, negatīvisms un visa notiekošā kritika, zākāšanās par vadītājiem un kristiešu šķelšanās “pareizi” un “nepareizi” domājošajos. Pasaule brēc pēc dievišķās gaismas.
Gaisma ienāk pasaulē. Lai norimstamies un ļaujam sevi apgaismot dievišķajai godībai!
Un lai nesam to tālāk tumsības pārņemtajā pasaulē!
Svētīgus Kristus dzimšanas svētkus!
2021. gada Ziemassvētkos