Es saprotu, ka tad, kad jūs izdzirdat par manām kārtējām saslimšanām, tas jūs daudz vairs nepārsteidz. Pēdējā laikā tiešām līdzās savām parastajām hroniskajām un jau pierastajām miesas vainām katru gadu tieku satricināts ar negaidītām un ļoti nopietnām veselības problēmām. Tādām, kas varēja beigties letāli vai ar smagu ķermeņa paralīzi. Tā tas bija arī tieši gadu atpakaļ, kad piedzīvoju muguras smadzeņu operāciju. Un problēmas vienmēr ir tādas, ar kādām pieredzējuši ārsti, profesori, kas ar medicīnu bijuši saistīti jau ilgu laiku, savā pieredzē nav saskārušies. Tā tas bija arī šoreiz. Kas tad īsti notika? Pēc tam, kad ar dažiem puišiem pāris stundas bijām ļoti nopietni nodarbojušies ar Pāvila Vēstuli romiešiem un es jau gatavojos doties mājup, pēkšņi sākās zarnu asiņošana. Nonācu slimnīcā. Un atkal ārsti teica, ka tik masīvu asiņošanu viņi nav redzējuši. Viņi gan ļoti prasmīgi darīja savu darbu un pēc 4–5 stundām akūtā asiņošana tika apturēta. Bet es biju zaudējis apm., trešo daļu savu asiņu, un arī citi analīžu radītāji nebūt nebija iepriecinoši.
Slimnīcas nodaļā uz labu laimi atšķīru Jauno Derību. Gribēju izlasīt kaut ko iedrošinošu un ļaut, lai Dievs man kaut ko pasaka. Es ļoti reti tā šķirstu Bībeli, nedomādams, kur tā atšķirsies. Nezinu, kāpēc tā izdarīju šoreiz. Atšķīrās Apustuļu darbu 28. nodaļa. Labi zināju, par ko tajā ir rakstīts: Pāvilu sagūstītu ved ar kuģi uz Romu, bet kuģis avarē un viņi nonāk Melites salā. Tur jau nu gan nekas priekš manis nebūs! Šķiršu vēlreiz! Nē, tomēr izlasīšu! Un Dievs deva brīnišķīgu iedrošinājumu, kad izlasīju 5. pantu: Pāvils nokratīja čūsku ugunī, necietis nekāda ļaunuma. Sapratu, ka šoreiz vēl Dievs to čūsku no manis nokratīs. Paldies visiem, kas interesējāties, domājāt par mani, bijāt gatavi jebkādā veidā palīdzēt un centāties mani iepriecināt un atbalstīt. Īpaši jau mani uzrunāja viena īsziņa, kurā cita starpā bija rakstīts: „Tas viss ir tikai tāpēc, lai Dieva žēlastība varētu atklāties. Es zinu, ka šis būs īpašas Dieva žēlastības gads. Tu redzēsi!”
Dieva žēlastības gads, Dieva žēlastības diena – katrs mirklis jau ir Dieva žēlastības dāvana mums. Mēs to neesam nopelnījuši. Diena kā Viņa žēlastības dāvana. Un Dievs grib šajā dienā kaut ko darīt, darboties kopā ar mums. Īpaši pagodināties. Uzrunāt mūs, lai mēs kaut ko vairāk saprastu savās laicīgajās un garīgajās dzīvēs. Un kaut ko izmainītu, kamēr vēl Dievs dāvā mums žēlastības dienas. Varbūt Dievs tieši šodien grib īpaši pagodināties manā dzīvē, lai tie, kas ir ap mani, ieraudzītu Viņa lielos darbus. Bet man nav laika. Es Viņam darboties nemaz neļauju. Labākajā gadījumā pasaku „paldies” par žēlastības dienu, bet to, ar ko šo dienu piepildīt, es jau pats zināšu. Un, Kungs, rīt es atkal gribu no Tavām rokām saņemt žēlastības dienu. Kāpēc mēs neļaujam Dievam piepildīt Viņa doto dienu? Mums no Dieva vajag tikai to tukšo laika trauku un pietiekoši veselības, tālāk mēs paši zināsim, ar ko piepildīt dienu. Mums taču ir tik daudz plānu, gudrības un vajadzību. Un tad nu rezultātā mēs esam piepildījuši šo žēlastības dienu, kurā Dievs gribēja pagodināties, gribēja palīdzēt mums piepildīt ar vērtīgiem graudiem, – mēs esam to piekrāmējuši ar nekam nederīgām grabažām un pielējuši ar savu ikdienas „zupiņu”. Un lūdzam, lai Dievs dot mums nākamās dienas, vēl un vēl, daudz nākamo, lai varam savā gudrībā, resp., muļķībā, tās visas piepildīt ar to pašu bezvērtīgo saturu. Bet Dievs grib šodien manā dzīvē pagodināties! Mācīsimies ne tikai no Dieva prasīt un saņemt dienas, bet ar Viņu tās piepildīt. Ļaut Viņam pagodināties mūsos un caur mums. Un mācīsimies ar atvērtām acīm skatīties arī uz to, kas notiek ap mums. Varbūt mēs tajā varam ieraudzīt kādu Dieva godības zīmi, iedrošinājumu vai brīdinājumu arī sev. Noteikti jau varam.
Paldies visiem, kas ar savām aizlūgšanām palīdzējāt atkal „sastutēt” manu veco miesas būdu! Jūs visi esat man mīļi, dārgi un vajadzīgi. Un, ja Dievs man vēl dāvā žēlastības dienas, tad gribu ar Viņu arī tās piepildīt, saprast un darīt to, ko Viņš vēl liek izdarīt, un ļaut Viņam pagodināties arī caur man Viņa žēlastībā dāvātajām dienām. Kaut es ar savu prātu, steigu un darbošanos nesabojātu sava Kunga darbu!
Jūsu Ilmārs Hiršs
2019. gada februāris