Sveicu jūs visus Teoloģijas semināra 25 gadu jubilejā!
Kad es šodien domāju par Teoloģijas semināru, tad sirdī ir divējādas jūtas. No vienas puses ir prieks un pateicība, no otras – skumjas. Tieši bīskapa Jāņa Eisāna aicinājums atjaunot pirmskara Garīgā semināra darbu bija iemesls tam, ka es 1990. gadā atstāju labi apmaksātu laicīgo darbu un satvēru šo brīnišķīgo neatkarības laika dāvāto iespēju. 1922. gadā dibinātais Garīgais seminārs ar tā direktoriem mācītājiem J.A.Freiju, Dr. teol. h.c. (1863–1950) un vēlāk – mag. hist. J. Rīsu (1883–1953) vienmēr manu acu priekšā ir bijis kā baptistu darba garīgais centrs un kalngals. Semināru tā pastāvēšanas laikā ir absolvējuši 53 audzēkņi, to vidū tādi ievērojami baptistu mācītāji kā K.Biķis, R. Ekšteins, P.Pelčers, F.Čukurs, J.Inkenass, A.Klaupiks, A.Šverns, P.Egle, A.Vasks, V.Dzelmītis, A.Ceruks, Ž.Ludviks, A.Pētersons u.c. Garīgā semināra darbu 1940. gadā izbeidz padomju okupācija. Bet, pateicoties tieši Garīgā semināra absolventu darbam, baptistu draudzes Latvijā varēja iziet cauri grūtajiem padomju laikiem. Turpināt šo darbu bija liels gods un izaicinājums. Bet, pirmkārt, tā bija liela Dieva dota žēlastība un iespēja, ko Viņš mums piešķīra caur Latvijas Republikas neatkarību. Tā mēs to toreiz visi izjutām un sapratām.
Atmiņā nāk 1991. gada 31. janvāris, kad Rīgā, Mārupes ielā 16, kur toreiz vēl saimniekoja Latvijas Televīzija, dažās telpās mēs sākām Latvijas Baptistu draudžu savienības Teoloģiskā semināra (vēlāk nosaukums tiek mainīts uz Teoloģijas seminārs) darbu. Acu priekšā kā kaleidoskopā nostājas viena aina pēc otras. Kā mēs abi kopā ar dzīvesbiedri Ausmu krāsojām, veidojām, iekārtojām, stiepām mēbeles un meklējām grāmatas un darījām daudz ko citu. Pirmie biklie soļi mācību programmu veidošanā. Visi kopā mācījāmies no kļūdām, priecājāmies par panākumiem.
Pirmais izlaidums 1994. gadā, kad semināru absolvē 8 dienas un 8 neklātienes nodaļas audzēkņi, t.sk. tagadējais LBDS bīskaps Pēteris Sproģis, māc. Pēteris Eisāns un māc. Mārtiņš Balodis. No vēlākām grupām viņiem pievienojušies bīskapa vietnieks Kaspars Šterns un māc. Oļegs Jermolājevs kopā ar semināra pasniedzējiem šodien veido vairāk nekā pusi no LBDS padomes!
Manas mīļās meitenes – 1993. gadā tiek izveidota 2-gadīga Reliģiskās audzināšanas grupa, kuru 1995. gadā absolvē 11 audzēknes.
- – lielo pārmaiņu gads. Beidzot tiek sasniegts sens mērķis un Teoloģijas seminārs pārtop par Kristīgās Vadības koledžu (KVK), kļūstot par akreditētu pirmā līmeņa augstākās izglītības mācību iestādi. Pēc 15 gadiem aizeju no semināra direktora amata, un darbu turpina Oļegs Jermolājevs.
Šodien KVK ir beztermiņa akreditācija, divas mācību programmas: „Sociālās palīdzības organizēšana” un „Pastorālais darbs”. Daudz varētu atcerēties. Pavisam Teoloģijas semināru dažādās apmācību programmās ir absolvējuši ap 120 audzēkņu, KVK – vairāk nekā 150.
Caur atmiņu zibšņiem esmu nonācis pie šodienas. Skumjas? Jā, sirds smeldz un ir skumji apzināties, ka darbs, kuram esmu veltījis tik lielu savas dzīves daļu un enerģiju, kuru man uzticēja un ilgu laiku arī atbalstīja, vēstures vērtējumā ir izrādījies nevajadzīgs. Ir ļoti žēl, ka mūsu pašu neizdarības, nevēlēšanās vai citu svarīgāku prioritāšu dēļ tagad, acīmredzot, Seminārs tiek likvidēts. Varbūt tam ir objektīvi iemesli: postmodernisma laiks, izmainījusies pasaule, pragmatisms, citi apstākļi, ko es nespēju saskatīt. Varbūt vēsture to kādreiz izvērtēs. Bet ir ļoti iespējams, ka arī šāds izvērtējums nevienam nebūs vajadzīgs. Katrā ziņā bija redzams, ka pēdējā gada laikā, kad problēmas finansu jomā, ārzemju studentu skaita samazināšanās dēļ, arvien vairāk pieauga, KVK nevienu īpaši neinteresēja. Acis un sirdis nedega. Vairs neizjutām kā 1991. gadā to par savu vajadzību un Dieva dotu iespēju.
Bet lai paliek skumjais. Šodien mana pateicība Dievam par šo svētīto laiku, pateicība jums visiem, ar kuriem kopā varējām mācīties un viens otru iepazīt. Paldies tiem, kas atbalstījāt, lūdzāt un bijāt klāt savās domās ar laba vēlējumiem Latvijas Baptistu draudžu savienības Teoloģijas semināra (vēlāk: Kristīgās Vadības koledžas) darbā.
Mani mīļie „cālīši”! Atcerieties, ka garīgajām zināšanām ir tikai viens mērķis: tām ir jāved cilvēku tuvāk Dievam. Daudz esmu šajos laikos dzirdējis par „dziļumā iešanu”, saprotot ar to zināšanu apguvi par Dievu un padziļinātas Bībeles studijas. Ar to vien ir par maz. Intelekts vēl nav gudrība. Gudrība ir tajā, kā mēs intelektu pielietojam, izmantojam zināšanas. Turieties pie Dieva, tuvāk pie Viņa ne tikai ar savu prātu, bet sirdi un visu būtni.
To novēlu jums visiem jubilejā un aizvēršanā.