List

               To, ka esmu vecs, zināju jau krietni sen un itin labi biju iemācījies ar to sadzīvot, bet, ka vecmodīgs, – tā man bija pilnīgi jauna atklāsme. Visu laiku biju domājis un arī sajutos, ka diezgan labi varu sadzīvot ar šī modernā laika izaicinājumiem. Arī ar jaunā laika reprezentantiem, mūsdienu jauno paaudzi, kopumā varēju saprasties tīri labi. Vismaz man tā pašam šķita. Bet tad pēkšņi nāca atklāsme: “Tu tomēr esi vecmodīgs.” Kāpēc? Centos taču ģērbties atbilstoši mūsdienu tendencēm. Tradicionālās “šlipses” vietā ikdienā ap kaklu sāku siet šalli. Esmu atrodams arī sociālajos tīklos. Jaunākajos politiskajos, sporta un kultūras notikumos orientējos tīri labi. Ar datoru un citu mūslaiku tehniku arī neesmu pilnīgi uz “jūs”. Jā, saplēstas džinsu bikses gan man nav. Negrasos arī par 500 USD pasūtīt internetā bikses ar nenomazgājamiem dubļiem vai asinīm. Nevaru atbalstīt tetovēšanos, kas tagad pārņēmusi visu pasauli un ienākusi arī kristiešu vidū, šķiršanos un brīvu kopdzīvi, viendzimuma laulības, homoseksuālismu un daudzas citas lietas, par ko tagad debatē vai pat pieņem par normālu bez debatēšanas, bet kuras manā bērnībā, jaunībā un spēka gados kristieši uzskatīja par grēku.
               Vai tas būtu izraisījis tās domas par vecmodīgumu? Katrā ziņā manā jaunajā atklāsmē tam nebija izšķirošas nozīmes. Bet es pēkšņi sapratu, ka kristīgo draudžu dzīvē ir dažas lielas jomas un virzieni, kuros mani uzskati nu nekādi nav savienojami ar mūsdienu tendencēm.      
               Sākšu ar pirmo. Manas dzīves laikā kristieša dzīves atslēgas vārdi bija: grēks, grēku nožēla, cīņa pret grēku, svētdzīve. Tā ir rakstīts Bībelē. 1Tes 4,3: “Jo tāda ir Dieva griba – lai jūsu dzīve būtu svēta.”Rom 6,12: “Tāpēc lai grēks nevalda jūsu mirstīgajā miesā! Neklausiet vairs viņas iekārēm!”
               Vēl vairāk: mani vecāki un daudzi citi vecās paaudzes kristieši visu savu ikdienas dzīvi, tas ir, praktisko darbošanos un arī izteiktos vārdus, centās vērtēt pēc mērauklas: vai tikai tas nav grēks? 1Tes 5,22: “Atraujaties no visa, kas ļauns.” (Glika tulk.: “Atraujieties no visa, kas ļauns liekas.”)
               Tā es tiku audzināts un pie tādiem principiem cenšos pieturēties arī mūža nogalē. Bet es redzu, ka šie principi šodienas kristīgajā pasaulē vairs nav modē, vairs nenostrādā. Grēks, cīņa pret grēku, grēku nožēla, svētdzīve – tādus vārdus šodien dzird maz. Katrā ziņā kristieša dzīves atslēgas vārdi tie  vairs nav. Tie skan kā no senas teoloģiskas bibliotēkas, kur visas grāmatas pārklājušās ar biezu putekļu kārtu un kādu no tām pa retam rokās paņem veci bārdaini vecmodīgi teologi (man gan bārdas vēl nav). Šiem vārdiem šodien ir tāda kā naftalīna smarža, ko ieliek skapī, lai no drēbēm aizbaidītu kodes. Katrā ziņā kristieša dzīve pēc tiem orientēta netiek. Draudzēs par šādiem tematiem dzird maz sludinām. Šodien ir pavisam citi kristīgi atslēgas vārdi. Kādi? Tos jau mēs paši labi zinām: kalpošana, slavēšana, mentorings, komandas veidošana, līdzekļu piesaiste utt. Tās ir labas un vajadzīgas lietas, bet tās nav kristīgās identitātes pazīmju saraksta pirmajās rindās. Tās nav prioritātes. Ja kristiešu dzīves un draudzes tiks orientētas tikai uz šīm vērtībām un tiks pazaudēts svētdzīves jēdziens, tad visa kristietība pamazām pārvērtīsies par interešu klubu un/vai labdarības iestādi.
               1Tim 6,12: „Cīnies labo ticības cīņu…” Par kādu cīņu tad Pāvils šeit runā? Ebr 12,4 tas pateikts pavisam skaidri: „Jūs vēl neesat līdz asinīm pretim turējušies, cīnīdamies pret grēku.” Cīņa pret grēku. Tā ir aizmirstā sfēra. Šodien cīņa, strīdi un šķelšanās notiek par “pareizajiem” uzskatiem, personīgajām ambīcijām, par to, lai Dievs visu izdarītu pēc mūsu prāta. Tikai nav cīņas pret grēku. Tas nav laikmeta izaicinājumu saraksta pirmajās vietās. Tā nav tā sacīkste, kurā kristietis šodien tiktu mudināts piedalīties.
               Jā, es labi saprotu, ka tās ir mūsu modernā laika tendences. Pasaule ir izmainījusies. Bet cik tālu mēs laikmeta garu, kultūrvidi drīkstam ielaist sevī un mūsu draudzēs? Vai tāpēc, ka šodienas cilvēks melo, apsola, skaidri apzinādamies, ka nekad to negrasās izpildīt, pasaulīgo labumu segu ar visu spēku rauj uz savu pusi, aizstāv homoseksuālismu un viendzimuma laulības cilvēktiesību vārdā, šķiras no savas ģimenes, dzīvo brīvā kopdzīvē un dara vēl daudz ko citu, ko Bībele nekādi nevar akceptēt, arī kristietim tā būtu jādara? Vai būtu jāiet līdzi laika garam? Vai tomēr nevajadzētu Bībeli ne tikai studēt, bet sākt vairāk pēc tās dzīvot? Un nekaunēties atšķirties no pasaules gan uzskatu, gan dzīves veida ziņā?
               Es saprotu, ka ar saviem uzskatiem un runām par svētu dzīvi un grēku esmu kļuvis vecmodīgs. Varbūt apnicīgs, jo šīs domas jau nāk no „vecajiem plauktiem”. Šodien jau pieprasījumā ir kaut kas jauns, žilbinošs un moderns. Kādi teiks: „Atkal jau par to grēku.” Bet es esmu pārliecināts, ka grēka nožēla, cīņa pret grēku un svēta dzīve ir tie kritēriji un pamatvērtības, kas nosaka patiesa kristieša praktisko dzīvi, „bez kā neviens neredzēs To Kungu.” (Ebr 12,14) Redzēt mūžībā Jēzu Kristu – tas taču ir mūsu garīgā ceļa vainagojums. Un tāpēc es nemaz nevēlos mainīties, negribu šajā ziņā piemēroties jaunajam laikam. Es turpināšu tiekties svētuma virzienā un esmu pārliecināts, ka daudzi no jums arī to darīs. Lai nekad nepazaudējam šo tiekšanos, kaut arī modernā cilvēka acīs ar to kļūstam vecmodīgi! Dieva acīs mēs nekļūsim vecmodīgi.

  Posts

1 2
July 12th, 2017

Vecs un vecmodīgs

               To, ka esmu vecs, zināju jau krietni sen un itin labi biju iemācījies ar to sadzīvot, bet, ka vecmodīgs, […]

April 11th, 2017

Kristus augšāmcelšanās kā reformācija

               Kristus ir augšāmcēlies! Viņš patiesi ir augšāmcēlies! Simtiem tūkstošu cilvēku Lieldienās izsaka šos […]

February 22nd, 2017

Ko darīt ar „nepareizajiem” uzskatiem?

               Uzreiz pateikšu, ka daudz apspriesto un lielas vētras izraisījušo māc. Jura Rubeņa grāmatu „Viņa un viņš. Mīlestība. Attiecības. Sekss” […]

November 21st, 2016

Garīgā reformācija. Nepieciešamība.

Vienmēr visos laikos vecie ir teikuši: “Kad mēs augām, tad gan viss bija savādāk.” Debesis bija zilākas un bērni paklausīgāki. […]

August 5th, 2016

Jēzus rokās

Dievs, es meklēju kādu roku, kas mani turētu un iedrošinātu, kas mani nomierinātu un aizsargātu. Man vajadzīga roka, kas mani […]

May 15th, 2016

Kristus sveiciens man Vasarsvētkos

Manas bērnības Vasarsvētku atmiņas saistās ar divām lietām – ar meijām, kas greznoja mūsu istabu un dievnamu un ar brīnumainām […]

April 22nd, 2016

Vēl šajā krastā!

Mācītājs Ainars Baštiks dažas nedēļas atpakaļ svētrunā Mateja draudzē teica, ka vislabākais mums vēl ir priekšā, to Vislabāko vietu vēl […]

March 19th, 2016

Akmens ir novelts!

Lieldienu evaņģēlijs sākas ar jautājumu: „Kas mums novels akmeni no kapa durvīm?” Pat pie mirušā Jēzus sievas nevarēja tikt klāt […]

February 4th, 2016

Atvadoties no Teoloģijas semināra

Sveicu jūs visus Teoloģijas semināra 25 gadu jubilejā! Kad es šodien domāju par Teoloģijas semināru, tad sirdī ir divējādas jūtas. […]

December 19th, 2015

Eņģeļi vardarbības pasaulē

Atkal klāt ir Ziemassvētki. Man ir tāda izjūta, ka, gadiem ejot, laika sprīdis starp diviem Ziemassvētkiem kļūst arvien īsāks. Droši […]