Mani mīļie ticības ceļabiedri!
Kapa akmens ir novelts!
Jēzus Kristus ir augšāmcēlies!
Viņš ir dzīvs!
Mēs jau gandrīz mēnesi esam
nodzīvojuši ārkārtas situācijā, kad ir stipri ierobežotas fiziskās
komunikācijas iespējas cilvēku starpā. Sāk jau apnikt tā nemitīgā Covid-19
tēma avīžu lapās, radio un TV kanālos, ziņu portālos, sociālajos tīklos
u.c. Dažādas sazvērestības teorijas.
Viltus ziņas un pseidoekspertu viedokļi.
Citi
saka, ka apnikuši arī tie nemitīgie iedrošinājumi. Vienas un tās pašas sejas
soc. tīklos, kas par savu uzdevumu uzskata nepārtraukti skandināt: nebaidies,
uzticies, izturi. Tas viss jau ir labi un pareizi, bet vai tomēr neesam par
daudz koncentrējušies uz ārējiem apstākļiem ap mums. Ja ieraugām tikai melno
krāsu, visa pasaule pamazām mums kļūst melna. Vai neesam par daudz
sakoncentrējušies uz negatīvo. Nepiesaistīsim savu skatu tik daudz ārējiem
apstākļiem, bet lūkosimies vairāk uz Jēzu Kristu! Neļausim negatīvajam izaugt
tik lielam mūsu sirdīs, ka tas kļūst par galveno un nomāc visu pārējo. Jā, mūsu
pierastā ikdienas dzīve ir ierobežota, bet neļausim tam mūs sasaistīt savos
valgos.
1.
Jēzus Kristus nav izmainījies. Viņš nav saslimis un nav ievietots karantīnā. Kristus
ir tikpat liels, tikpat spēcīgs un tikpat mīlošs. Viņu neiespaido nekādi ārējie
apstākļi.
Un
arī kristieša garīgā dzīve nav apstājusies. Mums ir jādzīvo pilnvērtīga garīgā
dzīve arī ārēji atšķirīgos apstākļos. Kristietim šīs nav brīvdienas vai
piespiedu atvaļinājums. Nav sēdēšana ierakumos, kamēr karš beigsies un viss atkal
būs pa vecam. Mums šķiet, ka tikai tad atkal varēsim pilnvērtīgi dzīvot savu
garīgo dzīvi un kalpot draudzē. Man ir jāsaka, kaut nepaliktu viss pa vecam. Kaut
mēs šajā laikā būtu kaut ko sapratuši un nākuši tuvāk Kristum. Nekas jau nav
mainījies, tikai ārējie apstākļi ir savādāki. Kristus apsolījumi un uzdevumi
joprojām ir spēkā, visos laikos un visos apstākļos. Tie nemainās.
Un
tāpēc mēs svinam sava Kunga Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētkus! Neierastos apstākļos,
savādāk nekā citus gadus, bet mēs svinam Lieldienas! Jo Jēzus Kristus ir
augšāmcēlies!
2. Protams, šīs ir pilnīgi savādākas
Lieldienas pēc savas formas. Es savā garajā mūžā vēl neesmu piedzīvojis, ka
Lieldienās man ir aizliegts satikties pat ar saviem vistuvākajiem cilvēkiem. Savādāks
šis Lieldienu laiks arī tāpēc, ka mums ir vairāk laika sev un savai ģimenei. Pārbaudījumi,
šajā gadījumā epidēmija, jau ir kā spogulis, kas mums parāda, kas mēs patiesībā
esam un liek aizdomāties par dzīvi, nāvi un Dievu.
Dziedātāja
Marija Naumova, kas ar savu ģimeni bija iestrēgusi Indijā, teica: “Viennozīmīgi,
viss, kas šobrīd notiek pasaulē, ir milzīgs pārbaudījums visai cilvēcei, un tas
liek mums pavisam nopietni aizdomāties par to, kāda ir mūsu attieksme pret
dabu, līdzcilvēkiem, dzīvi un pašiem pret sevi. Situācija ir sarežģīta – kā tā
attīstīsies, lielā mērā atkarīgs arī no mums. Mums ir dota iespēja
daudz ko apdomāt un mainīt savā ikdienā gan katram individuāli, gan sabiedrībai
kopumā.”
Mums
ir dota iespēja padomāt par sevi. Garīgajā ziņā šis ir nevis izdzīvošanas, bet
svētīšanās laiks. Katram personīgi un draudzēm kopumā. Ļoti skarbā, ekstremālā
un mums nepatīkamā veidā Dievs mūs ir apturējis un māca, ka draudzi kā dzīvu
organismu un Kristus miesu mēs pamazām pārvēršam par organizāciju. Un tieši šo
jomu skar pašlaik noteiktie ierobežojumi.
Mūsu
personīgajās attiecībās ar Kristu jau nekas nav izmainījies. Mēs nekad neesam
varējuši būt fiziskā kontaktā ar Viņu. Tam mēs esam piedzimuši stipri par vēlu
un ne tajā ģeogrāfiskajā vietā. Vienmēr mūsu attiecības ar Viņu ir izteikušās
kā mūsu dzīve Garā. Un šajā ziņā nekas nav izmainījies. Ierobežoti ir mūsu
kontakti cilvēku starpā.
Bet
Lieldienu dziļākā būtība jau nav fiziska sastapšanās ar mūsu draudzes dievnamu,
ticības māsām un brāļiem, sasveicināšanās ar mīļoto mācītāju, bet sastapšanās ar
Jēzu. Kādas būs šis Lieldienas, tas jau ir atkarīgs no cilvēka. Jēzus gaida, lai
salūztu mūsu paštaisnība un vienaldzība, lai cietā sirds izmainītos. Lai mēs
izkļūtu no savas liekulīgās kompromisu pilnās dzīves. Lai mēs izsauktos kā
virsnieks pie krusta: “Tu esi Dieva Dēls!” Kristus augšāmcelšanās jēga ir tajā,
ka cilvēks arī personīgi sastopas ar Jēzu.
3. Un tāpēc es novēlu mums visiem
divkārši neparastas Lieldienas. Šodienas apstākļu noteikto īpašo svētku formu
mēs nevaram izmainīt. Bet šīs var būt mūsu dzīvē neparastas Lieldienas tāpēc,
ka mēs īpašā veidā piedzīvojam personīgu sastapšanos ar augšāmcēlušos Jēzu
Kristu. Sastapšanās ar Jēzu ir galvenais nosacījums, lai mēs kļūtu par Dieva
bērniem, un vissvarīgākā lieta, lai mūsu sekošana Kristum būtu dzīva un
auglīga.
Mēs
esam sastapušies ar vīrusu un tas ir pārņēmis visu mūsu domāšanu un dzīvi. Bet
tas ir tikai mūsu dzīves ārējais ietvars. Galvenais ir palicis nemainīgs – Jēzus
Kristus.
Galvenajai un visnopietnākajai lūgšanai vajadzētu būt nevis par epidēmijas
izbeigšanos, bet par satapšanos ar Kristu un palikšanu Viņā.
Lai
šogad būtu nevis parastās Lieldienas, kad mēs atnākam pie Kristus kapa,
nodziedam Lieldienu dziesmas, ierasti nosvinam svētkus kopā ar draudzi un
ģimeni, ēdot obligātos svētku pīrāgus un olas, bet lai notiktu īpaša sastapšanās,
– tu un Jēzus, tikai jūs divi. Lai mēs katrs kaut ko īpašu no Jēzus rokām saņemtu.
Cits varbūt pirmo reizi, cits atjaunoti. Varbūt kaut ko pavisam jaunu. Varbūt
kaut ko pazaudētu. Lai mēs visi kļūtu atjaunoti savā ticībā, izsisti no
vieglprātīgās garīgās rutīnas.
Kaut
šīs būtu neparastas Lieldienas ne tikai pēc savas ārējās formas, bet arī tā, ka
mēs esam piedzīvojuši īpašu sastapšanos ar savu Kungu. Kaut šī ārkārtas
situācija dotu mums kādu jaunu impulsu, grūdienu garīgās dzīves aktivizēšanā.
To es lūdzu sev un katram no jums.
Māc. Ilmārs Hiršs
11. aprīlis 2020.