List

Dievs, es meklēju kādu roku, kas mani turētu un iedrošinātu,
kas mani nomierinātu un aizsargātu.
Man vajadzīga roka, kas mani pavada un vada, kas mani dziedina un glābj.
Es gribētu kādu roku, kas man vēl labu, kas mani maigi apskauj.
Es ilgojos pēc rokas, kurai es varētu uzticēties.
Es meklēju kādu lielu roku, kurā es varētu ielikt savas mazās rokas un arī savu sirdi.

Vasara ir atvaļinājumu un atpūtas laiks. Mēs katrs cenšamies izmantot ikvienu siltu un saulainu dienu, lai iekrātu spēkus garajai ziemai. Bet šī vasara ir arī lielu kataklizmu un katastrofu laiks. Šķiet, ka nevienu gadu pasaulē nav notikušas tik daudz katastrofu. Atkal un atkal mēs dzirdam par avarējušām lidmašīnām, zemestrīcēm, valsts apvērsumu mēģinājumiem, bet galvenokārt par nepārtrauktu vardarbību un teroristu uzbrukumiem. Milzīgais bēgļu pieplūdums un viņu aktivitātes Eiropā rada nedrošības sajūtu. Lielbritānijas Brexit. Kā tas viss ietekmēs Latvijas un katra mūsu personīgo dzīvi? Un, ja agrāk mums likās, ka tas viss jau notiek kaut kur ļoti tālu no mums un mūs neskars, tad šogad esam sajutuši šo vispārējās nedrošības elpu tepat pie mūsu durvīm. Pasaule ir kļuvusi ļoti nedroša. Rezultāts ir tas, ka cilvēku dzīvēs ienāk nemiers, satraukums un bailes. No tā nav pasargātas arī daudzu kristiešu sirdis. Varbūt esam atlikuši vai izmainījuši šīs vasaras ceļojumu plānus. Nav vairs tik droši braukt pa Eiropu, kā to darījām vēl dažus gadus atpakaļ.

Kur gan lai cilvēks meklē drošību un mieru? Mūsu valsts politiķi mūs mierina ar Ziemeļatlantijas Līguma organizāciju (NATO) un aicina paļauties uz šī līguma 5. pantu, kas nosaka, ka bruņotu uzbrukumu vienai dalībvalstij uzskatīs par uzbrukumu visām dalībvalstīm un sniegs palīdzību. Taču NATO līgums nekādā gadījumā nav tik viennozīmīgi interpretējams. Tā paša panta turpinājumā ir teikts, ka līguma dalībvalstis šāda uzbrukuma gadījumā veic “pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību”. Tas nozīmē, ka līgums neparedz automātisku militāru palīdzību, bet tas ir tikai viens no palīdzības veidiem, ko NATO valstis, izvērtējot situāciju, var izvēlēties kā līguma ietvaros sniedzamo atbalstu. To rāda arī starptautiskās norises un atsevišķu politiķu izteikumi. Un mums jau nav zināmas arī visas valstsvīru savstarpējās aizkulišu spēles.
Vai NATO karaspēka vienību izvietošana Baltijā dos mums miera un drošības izjūtu? Vai mēs tādējādi būsim pasargāti no terorisma draudiem? Nē, mums ir pavisam cits drošības garants. 5Moz 33,27: „Mūžīgais Dievs ir tavs patvērums, un zem debesīm pār tevi ir izplestas mūžīgas rokas.” Glābšanu un drošību var dot tikai Dieva rokas. Tās ir izplestas pār šo pasauli. Tad kāpēc tomēr pasaule šodien ir tik briesmīga?
Vecās Derības izredzētās tautas vidū bija saiešanas telts. Pats Dievs mājoja tautas vidū, bet Dieva klātbūtnes spēks tautā nedarbojās. Kāpēc? Tauta bija nepaklausīga, novērsās no Dieva, pielūdza citus dievus. Vaina bija tautā.

Jēzus nevalda kā despots vai diktators. Viņš ir visdemokrātiskākais valdnieks! Jēzus nevienam neuzbāžas ar savu priekšvēlēšanu kampaņu, Viņš neubago balsis, nemeklē kompromatus par citiem, nemēģina ar militāriem apvērsumiem nostiprināt savu varu, iekļūt valsts pārvaldē pa sētas durvīm. Viņš vienkārši piedāvā sevi un rāda, kādas būs sekas tam, ka cilvēks Viņu noraidīs. Cilvēkam ir ļauts pašam izšķirties, bet viņš arī baudīs savas izšķiršanās augļus. Pasaule, arī mūsu valsts, jau ir izvēlējusies savu ceļu. Tā ir nepaklausība Dievam un citu dievu pielūgšana – meli, mantkārība, ļaunums, vardarbība, egoisms, internets utt. Cilvēkam būs jāatbild par savu rīcību.

Dieva rokās – tur valda pavisam cita atmosfēra. No šejienes nāk spēks dzīvot uzvaras pilnu dzīvi un miers satraukuma pilnajā pasaulē. Nemiers un satraukums mūsos ir ienācis tāpēc, ka mēs pilnam neuzticamies Jēzus rokām. Mums kristiešiem taču pieder kaut kas brīnišķīgs, kaut kas tāds, kas nav nevienam citam. Tās ir mīlestības pilnās Jēzus rokas, kurās ir vieta katram, kas Viņām uzticas. Tad paļausimies uz tām! Viņas mūs nesīs un dos mieru, ja arī nāktos piedzīvot grūtus brīžus.
Bet Viņa rokas nav tikai bezdarbīgas dusas vai svētlaimes vieta, nav arī ieaijājošs šūpulis. Tā ir vieta, kur mēs topam pārveidoti, jo Jēzus rokas ir darbīgas. Tās nestāv mierā, tās strādā. Viņa rokas bija tās, kas mūs satvēra un izrāva no grēka dzīves posta. Psalmists saka: „Viņš izstiepa savu roku no augšienes, satvēra mani un izvilka no lielajiem ūdeņiem” (Ps 18,17). Jēzus rokas mūs nes pie skaidra ūdens (Ps 23,2.3), sniedz mums brīnišķo dzīvības maizi (Ps 145,16). Viņa rokas mūs vada pa pareizo ceļu un mūs tur, lai mēs nepakrītam (Ps 63,9). Viņas mūs sargā, bagātīgi apdāvina, uztur, attur no grēka. Viņa rokas pieskaras mums un mūs stiprina. Mēs nemaz nevaram visu uzskaitīt, ko Jēzus rokas dara ar mums. Mēs varam tikai teikt, ka tās ir brīnišķīgas, ka nav varenāku, drošāku, mīlošāku un žēlastības pilnāku roku kā Jēzus rokas. Viņš vēlas katru no mums paņemt savās rokās un kā bērnu nest mūs cauri šai dzīvei, cauri zemestrīcēm, plūdiem, viesuļvētrām, teroristu uzbrukumiem, bēgļu pieplūduma apdraudējumiem un visām citām briesmām. Un tad mēs varam būt mierīgi un nesatraukti par visu to, kas notiek ap mums un ar mums. Jo mūs sargās nevis viens dažādi interpretējams līguma pants, bet dzīvā Dieva brīnišķie apsolījumi.
Jes 60,2: „Tumsība apklāj zemi un dziļa krēsla tautas, bet pār tevi uzlec kā saule tas Kungs, un Viņa godība parādās pār tevi.”

Vai mēs gribam nokļūt šajā brīnišķīgajā vietā, kas sola tik radikālas pārmaiņas mūsu dzīvei? Vietā, kur nemiers pārvēršas mierā, satraukums uzticībā, bailes drošībā. Cik brīnišķi, ka pasaulē ir šāda vieta un katram tiek piedāvāta iespēja atrasties Jēzus rokās! Ja tavā sirdī ir nemiers, satraukums un nedrošība, tad steidzies uz šo brīnišķīgo vietu. Pasaulē šodien valda ļaunums, varmācība un terorisms. Neizskatās, ka nākotnē kaut kas varētu mainīties uz labo pusi. Bet viena lieta ir zināma pavisam skaidri: pasaulei nekad nebūs drošības, dzīvojot bez Dieva. Rūpējies par to, lai tu vienmēr visā savā dzīvē paliktu Viņa sargājošajās rokās! Ļausim tām valdīt! Lai tās mierina mūsu satrauktos prātus un sirdis!

 

  Posts

1 2
July 12th, 2017

Vecs un vecmodīgs

               To, ka esmu vecs, zināju jau krietni sen un itin labi biju iemācījies ar to sadzīvot, bet, ka vecmodīgs, […]

April 11th, 2017

Kristus augšāmcelšanās kā reformācija

               Kristus ir augšāmcēlies! Viņš patiesi ir augšāmcēlies! Simtiem tūkstošu cilvēku Lieldienās izsaka šos […]

February 22nd, 2017

Ko darīt ar „nepareizajiem” uzskatiem?

               Uzreiz pateikšu, ka daudz apspriesto un lielas vētras izraisījušo māc. Jura Rubeņa grāmatu „Viņa un viņš. Mīlestība. Attiecības. Sekss” […]

November 21st, 2016

Garīgā reformācija. Nepieciešamība.

Vienmēr visos laikos vecie ir teikuši: “Kad mēs augām, tad gan viss bija savādāk.” Debesis bija zilākas un bērni paklausīgāki. […]

August 5th, 2016

Jēzus rokās

Dievs, es meklēju kādu roku, kas mani turētu un iedrošinātu, kas mani nomierinātu un aizsargātu. Man vajadzīga roka, kas mani […]

May 15th, 2016

Kristus sveiciens man Vasarsvētkos

Manas bērnības Vasarsvētku atmiņas saistās ar divām lietām – ar meijām, kas greznoja mūsu istabu un dievnamu un ar brīnumainām […]

April 22nd, 2016

Vēl šajā krastā!

Mācītājs Ainars Baštiks dažas nedēļas atpakaļ svētrunā Mateja draudzē teica, ka vislabākais mums vēl ir priekšā, to Vislabāko vietu vēl […]

March 19th, 2016

Akmens ir novelts!

Lieldienu evaņģēlijs sākas ar jautājumu: „Kas mums novels akmeni no kapa durvīm?” Pat pie mirušā Jēzus sievas nevarēja tikt klāt […]

February 4th, 2016

Atvadoties no Teoloģijas semināra

Sveicu jūs visus Teoloģijas semināra 25 gadu jubilejā! Kad es šodien domāju par Teoloģijas semināru, tad sirdī ir divējādas jūtas. […]

December 19th, 2015

Eņģeļi vardarbības pasaulē

Atkal klāt ir Ziemassvētki. Man ir tāda izjūta, ka, gadiem ejot, laika sprīdis starp diviem Ziemassvētkiem kļūst arvien īsāks. Droši […]