Lk 2,25: “Sīmeans bija taisns un dievbijīgs, gaidīdams uz Israēla iepriecināšanu, un Svētais Gars bija viņā.”

                Tāpat kā pie ieejas Jeruzalemes templī stāvēja divas milzīgas kolonas Jahins un Boass, tā arī pie Jēzus dzīves iesākuma stāv divi pravieši: vecais Sīmeans un sirmā Anna.
                Kad Marija un Jāzeps pēc bauslības priekšrakstiem nāk uz templi, lai pirmdzimto svētītu Dievam, tur ir arī Sīmeans. Dievs viņam bija teicis, ka viņš nemirs pirms nebūs redzējis Dieva svaidīto.
                Un nu Dievs viņam saka: “Tas brīdis ir klāt, ej uz templi.” Viņš iet un ierauga tur jaunu sievieti ar vīru un mazu bērnu uz rokām. Tāds skats templī nebija nekas īpašs. Daudzi šai vienkāršajai ģimenei nepievērsa nekādu uzmanību. Pagāja garām, nemaz neievērojot, ka te stāv Marija ar Jēzus bērnu rokās.
                Šodien pēc 2000 gadiem situācija ir tāda pati. Kristus stāv, un miljoni viņam paiet garām. Katram ir savas darīšanas, sava steiga – un Kristus stāv svešs un nepazīts. Bet Viņš stāv tepat blakus. Kā Viņu ieraudzīt un iepazīt?
                Sīmeanam nav tādas problēmas. Viņš nestaigā jautādams: “Vai kāds nezina, kur man sameklēt Jēzus bērnu.” Svētais Gars ir tas, kas viņu skubina un vada. Apustulis Pāvils saka, ka neviens nevar teikt, ka Kristus ir Kungs kā vien Svētajā Garā. Tas, kas tevi šajos Ziemassvētkos skubina, kas tev pieskaras un dara nemierīgu, tas ir Dieva Svētais Gars. Viņš ir tas, kas tevi grib vadīt pie Kristus. Ļaujies Viņam, nenoraidi to, un tu ieraudzīsi šajos Ziemassvētkos Kristu.
                Sīmeans sastapās ar Jēzu. Tas bija tas lielākais un augstākais, pēc kā viņš savā dzīvē ilgojās: redzēt tā Kunga svaidīto. Nu tas ir noticis, vairāk Sīmeanam nevajag. Viņš var aiziet mierā.
                Viņš un vēlāk Anna runā par tā Kunga pestīšanu. Marija un Jāzeps atkal ir izbrīnījušies par šiem vārdiem. Viņi nesaprot, ko pravieši saka. Viņi nesaprot, ka ar bērna piedzimšanu ir iesācies jauns laikmets.
                Pasaule šodien runā par Kristus piedzimšanu, svin 2020 gadus kopš tas ir noticis, bet nesaredz to jauno laikmetu, kas caur Kristu ir iesācies. Kāds ir šis laiks? To rāda notikums ar Sīmeanu.

1) Tas ir grūts laiks. Sīmeans saka Marijai: “Redzi, Viņš ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudz ļaudīm Israēlā un par zīmi, kam runā pretī. Un tev pašai caur dvēseli zobens spiedīsies, lai daudz siržu domas nāktu zināmas.” (Lk 2,34.35)
                Cik patiess ir šis vārds! Grūts laiks jaunajai ģimenei iesākās jau tūlīt pēc Jēzus piedzimšanas. Herods viņus vajāja. Viņiem bija jābēg uz Ēģipti. Grūts laiks tas bija arī Jūdejas iedzīvotājiem. Kad Herods nevar atrast Jēzu, viņš liek nokaut visus bērnus Bētlemē un tās apkārtnē.
                Grūts laiks Marijai. Kad kāzās Kānā Jēzus saka savai mātei: „Sieva, kas man ar tevi,” – vai mātes sirdij nevajadzētu sāpēs sažņaugties pēc šādas uzrunas? Kad Jēzus saka: „Mani brāļi un māsas un māte ir tie, kas dara mana debesu Tēva gribu” – vai tas nebija, kā Sīmeans saka, zobens caur Marijas dvēseli?
                Marijai bija jāsaprot, ka vispirms Jēzus bija nevis viņas, bet Dieva Dēls, pasaules Glābējs.
                Grūts laiks tas ir arī šodien tiem, kas izšķiras iet Kristus ceļu. Kristus nesola savējiem šīs zemes labumus. Gluži pretēji. Viņš saka: “Pasaulē jums būs bēdas.” Viņš saka: “Es jūs sūtu kā avis vilku starpā.” Kāds bīstams un grūts stāvoklis gadsimtiem ilgi!
                Sīmeans saka, ka Jēzus ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudz ļaudīm Izraēlā. Jā, daudziem sastapšanās ar Jēzu Jūdejā, Samarijā un Galilejā bija augšāmcelšanās no viņu vainām un slimībām. Lācaram sastapšanās ar Jēzu bija augšāmcelšanās no nāves. Turpretī farizejiem un rakstu mācītājiem Jēzus bija par krišanu. Viņi ienīda Jēzu, vajāja, notiesāja, piesita krustā un pat tad nebeidza zaimot Jēzu.
                Grūts laiks arī šodien, jo caur Kristu pasaulē ir ienākusi ļoti svarīgas izšķiršanās nepieciešamība. Izšķiršanās, kurai ir mūžības nozīme. Izšķiršanās par krišanu un augšāmcelšanos. Ja tu pieņemsi Kristu – tā būs tava augšāmcelšanās, ja noraidīsi – tava krišana.
                Grūts laiks ir iestājies ar Jēzus piedzimšanu.

2) Ar Jēzus piedzimšanu ir iestājies priecīgs  laiks.
                To mums rāda praviete Anna. Viņa ir 84 gadus veca atraitne, kas tikai 7 gadus ir dzīvojusi kopā ar savu vīru. Cik daudzi būtu kurnējuši par tādu dzīvi! Anna nē. Viņa nešķīrās no tā Kunga nama, kalpoja Dievam dienām un naktīm ar gavēšanu un lūgšanām.
                Un tagad, kad viņa redz Jēzu, viņa slavē to Kungu. Un viņas prieks ir tik liels, ka viņa to nevar paturēt pie sevis, bet stāsta to visiem: „Priecājaties arī jūs, Kristus Glābējs ir klāt!”
                Jā, ja Jēzus piedzimst kāda sirdī, tas ir priecīgs laiks. Apustulis Pāvils no cietuma kameras raksta filipiešiem prieka pilnu vēstuli:  “Priecājieties savā Kungā vienumēr, es jums vēlreiz saku: priecājieties!”
                Ar Jēzus piedzimšanu ir iestājies priecīgs laiks. Vai tad iepriekš pasaulē nebija prieka? Bija. Vai tad šodien pasaulē tiem, kas netic Kristum, nav nekāda prieka? Ir. Tikai ar Jēzus piedzimšanu pasaulē ir ienācis pavisam citas kvalitātes prieks. Daudz augstāks un pilnīgāks, jo prieka avots un pats Iepriecinātājs ir pavisam cits. Bez Jēzus mēs varam priecāties par veselību, ģimeni, karjeru, īpašumu, izdošanos vai vēl ko citu. Jēzus mums dod prieku par glābšanu. Mums vairs nav jāiet bojā savos grēkos. Vai mēs par to priecājamies? Tik ļoti priecājamies, ka ārējo apstākļu izraisītu vai aizkavētu pasaulīgo prieku uzskatām par sīku uz mazsvarīgu salīdzinājumā ar to, ko dod Jēzus.

3) Ar Jēzus piedzimšanu iesākās svētīgs laiks. Mēs neko nezinām par Jēzus bērnību un jaunību, bet viens teikums mums rāda, ka Jēzus Nācaretē ir piedzīvojis svētīgu laiku: “Bērns auga un tapa stiprs garā, pilns gudrības, un Dieva žēlastība bija ar viņu.”
                Tā bija ne tikai fiziska augšana, bet brīnišķīga iekšējās dzīves augšana zem Dieva svētības. Dieva Gars deva bērnam gudrību, vadīja visu viņa darbošanos, runāšanu un domāšanu.
                Jēzus auga. Vai Viņš tavā dzīvē arī aug? Vai Viņš kļūst gadu no gada lielāks un mīļāks tavā dzīvē? Vai varbūt Viņš tavas ticības dzīves daudzajos gados nemaz nav izaudzis, joprojām ir tikai mazs bērniņš silītē? Vai vēl ļaunāk: Jēzus bērns tavā dzīvē ar katru gadu kļūst arvien mazāks un vārgāks? Viņš grib augt, bet tu Viņam to neļauj.
                Ar Jēzus piedzimšanu ir iestājies svētīgs laiks. Augšanas iespēju laiks, svētīšanās laiks. Svētīgs laiks, kad mēs varam lūgt un ļaut Svētajam Garam sevi šķīstīt.

4) Šis grūtais, priecīgais un svētīgais laiks, pieder mums, jo caur Jēzus piedzimšanu pasaulē ir iestājies pestīšanas laiks.
                Sīmeans saka: “Es varu aiziet mierā, jo manas acis ir redzējušas tavu pestīšanu.”
                Praviete Anna stāstīja, ko bija redzējusi, visiem, kas Jeruzalemē gaidīja uz pestīšanu.
Tev vairs nav jāgaida. Pestīšana ir klāt! To vajag tikai satvert. Tad tu piedzīvosi vislielāko prieku, kāds vispār ir iespējams, – tavas dvēseles glābšanas prieku. Prieku, kam nav līdzīga šajā pasaulē. Prieku, ko nespēj aptumšot arī īpašie apstākļi, kādos šogad Dievs liek mums svinēt Ziemassvētkus.
                Ļauj lai Kristus bērns šajos Ziemassvētkos piedzimst tavā sirdī! Ļauj Jēzum augt tavā dzīvē! Tad šie Ziemassvētki būs patiešām kaut ko svētīgu un paliekošu atnesuši tev.

Māc. Ilmārs Hiršs,
2020. gada Ziemassvētkos