Lk 2,25: “Sīmeans bija taisns un dievbijīgs, gaidīdams uz Israēla iepriecināšanu, un Svētais Gars bija viņā.”
Tāpat kā pie ieejas Jeruzalemes templī stāvēja divas
milzīgas kolonas Jahins un Boass, tā arī pie Jēzus dzīves iesākuma stāv divi
pravieši: vecais Sīmeans un sirmā Anna.
Kad
Marija un Jāzeps pēc bauslības priekšrakstiem nāk uz templi, lai pirmdzimto
svētītu Dievam, tur ir arī Sīmeans. Dievs viņam bija teicis, ka viņš nemirs
pirms nebūs redzējis Dieva svaidīto.
Un
nu Dievs viņam saka: “Tas brīdis ir klāt, ej uz templi.” Viņš iet un ierauga
tur jaunu sievieti ar vīru un mazu bērnu uz rokām. Tāds skats templī nebija
nekas īpašs. Daudzi šai vienkāršajai ģimenei nepievērsa nekādu uzmanību. Pagāja
garām, nemaz neievērojot, ka te stāv Marija ar Jēzus bērnu rokās.
Šodien
pēc 2000 gadiem situācija ir tāda pati. Kristus stāv, un miljoni viņam paiet
garām. Katram ir savas darīšanas, sava steiga – un Kristus stāv svešs un
nepazīts. Bet Viņš stāv tepat blakus. Kā Viņu ieraudzīt un iepazīt?
Sīmeanam
nav tādas problēmas. Viņš nestaigā jautādams: “Vai kāds nezina, kur man
sameklēt Jēzus bērnu.” Svētais Gars ir tas, kas viņu skubina un vada. Apustulis
Pāvils saka, ka neviens nevar teikt, ka Kristus ir Kungs kā vien Svētajā Garā.
Tas, kas tevi šajos Ziemassvētkos skubina, kas tev pieskaras un dara nemierīgu,
tas ir Dieva Svētais Gars. Viņš ir tas, kas tevi grib vadīt pie Kristus. Ļaujies
Viņam, nenoraidi to, un tu ieraudzīsi šajos Ziemassvētkos Kristu.
Sīmeans
sastapās ar Jēzu. Tas bija tas lielākais un augstākais, pēc kā viņš savā dzīvē
ilgojās: redzēt tā Kunga svaidīto. Nu tas ir noticis, vairāk Sīmeanam nevajag.
Viņš var aiziet mierā.
Viņš
un vēlāk Anna runā par tā Kunga pestīšanu. Marija un Jāzeps atkal ir
izbrīnījušies par šiem vārdiem. Viņi nesaprot, ko pravieši saka. Viņi nesaprot,
ka ar bērna piedzimšanu ir iesācies jauns laikmets.
Pasaule
šodien runā par Kristus piedzimšanu, svin 2020 gadus kopš tas ir noticis, bet
nesaredz to jauno laikmetu, kas caur Kristu ir iesācies. Kāds ir šis laiks? To
rāda notikums ar Sīmeanu.
1) Tas ir grūts laiks. Sīmeans saka Marijai: “Redzi, Viņš ir
likts par krišanu un augšāmcelšanos daudz ļaudīm Israēlā un par zīmi, kam runā
pretī. Un tev pašai caur dvēseli zobens spiedīsies, lai daudz siržu domas nāktu
zināmas.” (Lk 2,34.35)
Cik
patiess ir šis vārds! Grūts laiks jaunajai ģimenei iesākās jau tūlīt pēc Jēzus
piedzimšanas. Herods viņus vajāja. Viņiem bija jābēg uz Ēģipti. Grūts laiks tas
bija arī Jūdejas iedzīvotājiem. Kad Herods nevar atrast Jēzu, viņš liek nokaut
visus bērnus Bētlemē un tās apkārtnē.
Grūts
laiks Marijai. Kad kāzās Kānā Jēzus saka savai mātei: „Sieva, kas man ar tevi,”
– vai mātes sirdij nevajadzētu sāpēs sažņaugties pēc šādas uzrunas? Kad Jēzus saka:
„Mani brāļi un māsas un māte ir tie, kas dara mana debesu Tēva gribu” – vai tas
nebija, kā Sīmeans saka, zobens caur Marijas dvēseli?
Marijai
bija jāsaprot, ka vispirms Jēzus bija nevis viņas, bet Dieva Dēls, pasaules Glābējs.
Grūts
laiks tas ir arī šodien tiem, kas izšķiras iet Kristus ceļu. Kristus nesola
savējiem šīs zemes labumus. Gluži pretēji. Viņš saka: “Pasaulē jums būs bēdas.”
Viņš saka: “Es jūs sūtu kā avis vilku starpā.” Kāds bīstams un grūts stāvoklis
gadsimtiem ilgi!
Sīmeans
saka, ka Jēzus ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudz ļaudīm Izraēlā. Jā,
daudziem sastapšanās ar Jēzu Jūdejā, Samarijā un Galilejā bija augšāmcelšanās
no viņu vainām un slimībām. Lācaram sastapšanās ar Jēzu bija augšāmcelšanās no
nāves. Turpretī farizejiem un rakstu mācītājiem Jēzus bija par krišanu. Viņi
ienīda Jēzu, vajāja, notiesāja, piesita krustā un pat tad nebeidza zaimot Jēzu.
Grūts
laiks arī šodien, jo caur Kristu pasaulē ir ienākusi ļoti svarīgas izšķiršanās
nepieciešamība. Izšķiršanās, kurai ir mūžības nozīme. Izšķiršanās par krišanu
un augšāmcelšanos. Ja tu pieņemsi Kristu – tā būs tava augšāmcelšanās, ja noraidīsi
– tava krišana.
Grūts
laiks ir iestājies ar Jēzus piedzimšanu.
2) Ar Jēzus piedzimšanu ir iestājies priecīgs laiks.
To
mums rāda praviete Anna. Viņa ir 84 gadus veca atraitne, kas tikai 7 gadus ir dzīvojusi
kopā ar savu vīru. Cik daudzi būtu kurnējuši par tādu dzīvi! Anna nē. Viņa
nešķīrās no tā Kunga nama, kalpoja Dievam dienām un naktīm ar gavēšanu un
lūgšanām.
Un
tagad, kad viņa redz Jēzu, viņa slavē to Kungu. Un viņas prieks ir tik liels,
ka viņa to nevar paturēt pie sevis, bet stāsta to visiem: „Priecājaties arī
jūs, Kristus Glābējs ir klāt!”
Jā,
ja Jēzus piedzimst kāda sirdī, tas ir priecīgs laiks. Apustulis Pāvils no
cietuma kameras raksta filipiešiem prieka pilnu vēstuli: “Priecājieties savā Kungā vienumēr, es jums
vēlreiz saku: priecājieties!”
Ar
Jēzus piedzimšanu ir iestājies priecīgs laiks. Vai tad iepriekš pasaulē nebija
prieka? Bija. Vai tad šodien pasaulē tiem, kas netic Kristum, nav nekāda
prieka? Ir. Tikai ar Jēzus piedzimšanu pasaulē ir ienācis pavisam citas
kvalitātes prieks. Daudz augstāks un pilnīgāks, jo prieka avots un pats
Iepriecinātājs ir pavisam cits. Bez Jēzus mēs varam priecāties par veselību,
ģimeni, karjeru, īpašumu, izdošanos vai vēl ko citu. Jēzus mums dod prieku par glābšanu.
Mums vairs nav jāiet bojā savos grēkos. Vai mēs par to priecājamies? Tik ļoti
priecājamies, ka ārējo apstākļu izraisītu vai aizkavētu pasaulīgo prieku
uzskatām par sīku uz mazsvarīgu salīdzinājumā ar to, ko dod Jēzus.
3) Ar Jēzus piedzimšanu iesākās svētīgs laiks. Mēs neko nezinām par
Jēzus bērnību un jaunību, bet viens teikums mums rāda, ka Jēzus Nācaretē ir
piedzīvojis svētīgu laiku: “Bērns auga un tapa stiprs garā, pilns gudrības, un
Dieva žēlastība bija ar viņu.”
Tā
bija ne tikai fiziska augšana, bet brīnišķīga iekšējās dzīves augšana zem Dieva
svētības. Dieva Gars deva bērnam gudrību, vadīja visu viņa darbošanos, runāšanu
un domāšanu.
Jēzus
auga. Vai Viņš tavā dzīvē arī aug? Vai Viņš kļūst gadu no gada lielāks un
mīļāks tavā dzīvē? Vai varbūt Viņš tavas ticības dzīves daudzajos gados nemaz
nav izaudzis, joprojām ir tikai mazs bērniņš silītē? Vai vēl ļaunāk: Jēzus
bērns tavā dzīvē ar katru gadu kļūst arvien mazāks un vārgāks? Viņš grib augt,
bet tu Viņam to neļauj.
Ar
Jēzus piedzimšanu ir iestājies svētīgs laiks. Augšanas iespēju laiks,
svētīšanās laiks. Svētīgs laiks, kad mēs varam lūgt un ļaut Svētajam Garam sevi
šķīstīt.
4) Šis grūtais, priecīgais un svētīgais laiks, pieder mums, jo caur Jēzus
piedzimšanu pasaulē ir iestājies pestīšanas laiks.
Sīmeans
saka: “Es varu aiziet mierā, jo manas acis ir redzējušas tavu pestīšanu.”
Praviete
Anna stāstīja, ko bija redzējusi, visiem, kas Jeruzalemē gaidīja uz pestīšanu.
Tev vairs nav jāgaida. Pestīšana ir klāt! To vajag tikai satvert. Tad tu
piedzīvosi vislielāko prieku, kāds vispār ir iespējams, – tavas dvēseles glābšanas
prieku. Prieku, kam nav līdzīga šajā pasaulē. Prieku, ko nespēj aptumšot arī
īpašie apstākļi, kādos šogad Dievs liek mums svinēt Ziemassvētkus.
Ļauj
lai Kristus bērns šajos Ziemassvētkos piedzimst tavā sirdī! Ļauj Jēzum augt
tavā dzīvē! Tad šie Ziemassvētki būs patiešām kaut ko svētīgu un paliekošu
atnesuši tev.
Māc. Ilmārs Hiršs,
2020. gada Ziemassvētkos