List

Atkal klāt ir Ziemassvētki. Man ir tāda izjūta, ka, gadiem ejot, laika sprīdis starp diviem Ziemassvētkiem kļūst arvien īsāks. Droši vien šis ir stipri subjektīvs spriedums, bet pavisam objektīvi ir tas, ka svētkus šogad sagaidām īpašā situācijā. Vispirms jau tie ir klimatiskie apstākļi. Katra diena Latvijā atnes jaunu siltuma rekordu. Bet, skatoties uz situāciju pasaulē, vairāk nekā citus gadus mūs apņem nedrošības sajūta. Tas, kas šķita esam no mums ļoti tālu, nu ir pavisam blakus un pamazām ienāk arī mūsu dzīvēs. Sīrija, Ukraina, Parīze, bēgļu straumes uz Eiropu. Politiskā situācija pašu valstī, kas nebūt nerada drošības sajūtu. Karadarbība un terorisms nu jau tepat vai blakus. Pasaules lielvaras pavisam atklāti ar brutālu varu cenšas īstenot savas intereses ekonomiski svarīgos reģionos. Un mums tiek stāstīts, ka asiņaina vardarbība nepieciešama demokrātijas stiprināšanai un ir vietējo iedzīvotāju interesēs. Solidaritātes vārdā mūs aicina piedalīties, un mēs arvien vairāk tiekam visā tajā iesaistīti. Mums pašiem taču ir jāsaprot, kurš terors ir attaisnojams un kurš nosodāms. Ja „mēs” nogalinām mierīgos iedzīvotājus un iejaucamies citu valstu iekšējās lietās, tad tas ir attaisnojami, jo „mēs” taču gribam viņiem tikai labu. Bet, ja kāds mums par to mēģina atriebties, tad tas ir nežēlīgi apkarojams terorisms. Es nosodu vardarbību jebkurā tās formā. Nav „labā” un „sliktā” terorisma. Man vienlīdz žēl ir nogalinātie un viņu ģimenes gan Ukrainā, gan Sīrijā un Parīzē, gan Ēģiptes lidmašīnas katastrofā bojāgājušie un Vidusjūras ūdeņos noslīkušie labākas dzīves meklētāji. Žēl bēgļu, ar kuriem Eiropa, kas pati šo haosu pieļāvusi un zināmā mērā izraisījusi, nu vairs netiek galā. Žēl, neatkarīgi no viņu tautības, ādas krāsas, uzskatiem vai reliģiskās piederības. Bet tāda ir realitāte, ar ko mēs sagaidām šogad Ziemassvētkus. Un tad sirdī iezogas nedrošība. Kā tas iespaidos mūsu dzīves? Ko nesīs nākamais un tālākie gadi mūsu Latvijai un katram no mums? Mēs vēlētos mieru un saticību cilvēku un valstu attiecībās, ekonomisku uzplaukumu. Mēs vēlētos, lai „kristīgās” rietumvalstis īstenotu kristīgu pieeju politisko, ekonomisko un sociālo problēmu risināšanā. Cilvēciskais skats uz pasauli un notikumiem tajā ir satraucošs. Arī nākotne neko labāka neizskatās.

Bet nāk Ziemassvētki, kas mums no jauna atgādina, kurš ir šīs pasaules valdnieks. Dievs Ziemassvētkos nāk ar savu nemainīgo piedāvājumu un glābšanas vēsti: „Jums šodien Glābējs dzimis, kas ir Kristus, tas Kungs”. Dievs negrib iedibināt virs zemes demokrātiju vai sev izdevīgāku pārvaldes sistēmu. Viņš nāk ar cilvēces glābšanas piedāvājumu. Viņš nes drošību nedrošajā pasaulē, dod nākotnes cerību šajā tumšajā laikā. Eņģeļu kora dziesma Betlēmes ganu laukos mūs arī šodien ne tikai uzrunā, iedrošina un paceļ, bet katram liek nopietni pārdomāt savu uzdevumu un atbildību. Mīlestība no debesīm ienākusi šajā naida un vardarbības pilnajā pasaulē. Vai tā var nest pārmaiņu? Jā, noteikti var!
Un tāpēc es mūs visus, kas esam Viņa sekotāji un valstības pārstāvji šeit zemes virsū, aicinu: „Būsim arī mēs kā eņģeļi!”. Kā eņģeļi! Vai tas vispār ir iespējams? Protams, mēs nevaram būt debesu būtnes, jo esam radīti kā cilvēki. Bet dažās lietās mums vajadzētu viņiem līdzināties.
1. Eņģeļi bija dievišķas būtnes, viņi nāca no citas valstības un izpildīja tās Valdnieka uzdevumu. Kristieši šajā pasaulē nedrīkst dzīvot sev, viņi ir Dieva valstības pilsoņi. Viņi ar savu stāju un dzīvi ir sava Kunga Jēzus Kristus pārstāvji. Mēs nedrīkstam dzīvot pasaulīgu dzīvi, aplaudēt pasaules vērtībām un solidaritātes vārdā atbalstīt pasaules uzskatus.
2. Eņģeļu kora pirmie vārdi bija „Gods Dievam augstībā”. Cik ļoti tie atšķiras no vārdiem, ko dzirdam šodien pasaulē! Gods Dievam augstībā – tam ir jābūt katra kristieša dzīves soļa, uzskata un rīcības pamatā.
3. Eņģeļi sludināja arī tiem laikiem unikālu, nesaprotamu un brīnumainu vēsti. Tas bija viņu uzdevums un tā bija viņu sūtība. Kristietim ir jānes Ziemassvētku glābšanas un cerības vēsts tālāk, lai kaut neliels tumšās un vardarbīgās pasaules gabaliņš taptu Dieva mīlestības un žēlastības izgaismots un piepildīts.
To es novēlu mums visiem Ziemassvētkos. Uz to mēs kā Kristus sekotāji esam aicināti. Un lai Dieva mīlestības miers mūs piepilda un iedrošina, kad vērojam notikumus nedrošajā pasaulē!

Svētīgus Ziemassvētkus un nākamo, 2016. gadu!

  Posts

1 2
July 12th, 2017

Vecs un vecmodīgs

               To, ka esmu vecs, zināju jau krietni sen un itin labi biju iemācījies ar to sadzīvot, bet, ka vecmodīgs, […]

April 11th, 2017

Kristus augšāmcelšanās kā reformācija

               Kristus ir augšāmcēlies! Viņš patiesi ir augšāmcēlies! Simtiem tūkstošu cilvēku Lieldienās izsaka šos […]

February 22nd, 2017

Ko darīt ar „nepareizajiem” uzskatiem?

               Uzreiz pateikšu, ka daudz apspriesto un lielas vētras izraisījušo māc. Jura Rubeņa grāmatu „Viņa un viņš. Mīlestība. Attiecības. Sekss” […]

November 21st, 2016

Garīgā reformācija. Nepieciešamība.

Vienmēr visos laikos vecie ir teikuši: “Kad mēs augām, tad gan viss bija savādāk.” Debesis bija zilākas un bērni paklausīgāki. […]

August 5th, 2016

Jēzus rokās

Dievs, es meklēju kādu roku, kas mani turētu un iedrošinātu, kas mani nomierinātu un aizsargātu. Man vajadzīga roka, kas mani […]

May 15th, 2016

Kristus sveiciens man Vasarsvētkos

Manas bērnības Vasarsvētku atmiņas saistās ar divām lietām – ar meijām, kas greznoja mūsu istabu un dievnamu un ar brīnumainām […]

April 22nd, 2016

Vēl šajā krastā!

Mācītājs Ainars Baštiks dažas nedēļas atpakaļ svētrunā Mateja draudzē teica, ka vislabākais mums vēl ir priekšā, to Vislabāko vietu vēl […]

March 19th, 2016

Akmens ir novelts!

Lieldienu evaņģēlijs sākas ar jautājumu: „Kas mums novels akmeni no kapa durvīm?” Pat pie mirušā Jēzus sievas nevarēja tikt klāt […]

February 4th, 2016

Atvadoties no Teoloģijas semināra

Sveicu jūs visus Teoloģijas semināra 25 gadu jubilejā! Kad es šodien domāju par Teoloģijas semināru, tad sirdī ir divējādas jūtas. […]

December 19th, 2015

Eņģeļi vardarbības pasaulē

Atkal klāt ir Ziemassvētki. Man ir tāda izjūta, ka, gadiem ejot, laika sprīdis starp diviem Ziemassvētkiem kļūst arvien īsāks. Droši […]