List

Mani mīļie ticības ceļabiedri!
Kapa akmens ir novelts!
Jēzus Kristus ir augšāmcēlies!
Viņš ir dzīvs!

                Mēs jau gandrīz mēnesi esam nodzīvojuši ārkārtas situācijā, kad ir stipri ierobežotas fiziskās komunikācijas iespējas cilvēku starpā. Sāk jau apnikt tā nemitīgā Covid-19 tēma avīžu lapās, radio un TV kanālos, ziņu portālos, sociālajos tīklos u.c.  Dažādas sazvērestības teorijas. Viltus ziņas un pseidoekspertu viedokļi.
                Citi saka, ka apnikuši arī tie nemitīgie iedrošinājumi. Vienas un tās pašas sejas soc. tīklos, kas par savu uzdevumu uzskata nepārtraukti skandināt: nebaidies, uzticies, izturi. Tas viss jau ir labi un pareizi, bet vai tomēr neesam par daudz koncentrējušies uz ārējiem apstākļiem ap mums. Ja ieraugām tikai melno krāsu, visa pasaule pamazām mums kļūst melna. Vai neesam par daudz sakoncentrējušies uz negatīvo. Nepiesaistīsim savu skatu tik daudz ārējiem apstākļiem, bet lūkosimies vairāk uz Jēzu Kristu! Neļausim negatīvajam izaugt tik lielam mūsu sirdīs, ka tas kļūst par galveno un nomāc visu pārējo. Jā, mūsu pierastā ikdienas dzīve ir ierobežota, bet neļausim tam mūs sasaistīt savos valgos.

                1. Jēzus Kristus nav izmainījies. Viņš nav saslimis un nav ievietots karantīnā. Kristus ir tikpat liels, tikpat spēcīgs un tikpat mīlošs. Viņu neiespaido nekādi ārējie apstākļi.
                Un arī kristieša garīgā dzīve nav apstājusies. Mums ir jādzīvo pilnvērtīga garīgā dzīve arī ārēji atšķirīgos apstākļos. Kristietim šīs nav brīvdienas vai piespiedu atvaļinājums. Nav sēdēšana ierakumos, kamēr karš beigsies un viss atkal būs pa vecam. Mums šķiet, ka tikai tad atkal varēsim pilnvērtīgi dzīvot savu garīgo dzīvi un kalpot draudzē. Man ir jāsaka, kaut nepaliktu viss pa vecam. Kaut mēs šajā laikā būtu kaut ko sapratuši un nākuši tuvāk Kristum. Nekas jau nav mainījies, tikai ārējie apstākļi ir savādāki. Kristus apsolījumi un uzdevumi joprojām ir spēkā, visos laikos un visos apstākļos. Tie nemainās.
                Un tāpēc mēs svinam sava Kunga Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētkus! Neierastos apstākļos, savādāk nekā citus gadus, bet mēs svinam Lieldienas! Jo Jēzus Kristus ir augšāmcēlies!

                2. Protams, šīs ir pilnīgi savādākas Lieldienas pēc savas formas. Es savā garajā mūžā vēl neesmu piedzīvojis, ka Lieldienās man ir aizliegts satikties pat ar saviem vistuvākajiem cilvēkiem. Savādāks šis Lieldienu laiks arī tāpēc, ka mums ir vairāk laika sev un savai ģimenei. Pārbaudījumi, šajā gadījumā epidēmija, jau ir kā spogulis, kas mums parāda, kas mēs patiesībā esam un liek aizdomāties par dzīvi, nāvi un Dievu.  
                Dziedātāja Marija Naumova, kas ar savu ģimeni bija iestrēgusi Indijā, teica: “Viennozīmīgi, viss, kas šobrīd notiek pasaulē, ir milzīgs pārbaudījums visai cilvēcei, un tas liek mums pavisam nopietni aizdomāties par to, kāda ir mūsu attieksme pret dabu, līdzcilvēkiem, dzīvi un pašiem pret sevi. Situācija ir sarežģīta – kā tā attīstīsies, lielā mērā atkarīgs arī no mums. Mums ir dota iespēja daudz ko apdomāt un mainīt savā ikdienā gan katram individuāli, gan sabiedrībai kopumā.”
                Mums ir dota iespēja padomāt par sevi. Garīgajā ziņā šis ir nevis izdzīvošanas, bet svētīšanās laiks. Katram personīgi un draudzēm kopumā. Ļoti skarbā, ekstremālā un mums nepatīkamā veidā Dievs mūs ir apturējis un māca, ka draudzi kā dzīvu organismu un Kristus miesu mēs pamazām pārvēršam par organizāciju. Un tieši šo jomu skar pašlaik noteiktie ierobežojumi.
                Mūsu personīgajās attiecībās ar Kristu jau nekas nav izmainījies. Mēs nekad neesam varējuši būt fiziskā kontaktā ar Viņu. Tam mēs esam piedzimuši stipri par vēlu un ne tajā ģeogrāfiskajā vietā. Vienmēr mūsu attiecības ar Viņu ir izteikušās kā mūsu dzīve Garā. Un šajā ziņā nekas nav izmainījies. Ierobežoti ir mūsu kontakti cilvēku starpā.
                Bet Lieldienu dziļākā būtība jau nav fiziska sastapšanās ar mūsu draudzes dievnamu, ticības māsām un brāļiem, sasveicināšanās ar mīļoto mācītāju, bet sastapšanās ar Jēzu. Kādas būs šis Lieldienas, tas jau ir atkarīgs no cilvēka. Jēzus gaida, lai salūztu mūsu paštaisnība un vienaldzība, lai cietā sirds izmainītos. Lai mēs izkļūtu no savas liekulīgās kompromisu pilnās dzīves. Lai mēs izsauktos kā virsnieks pie krusta: “Tu esi Dieva Dēls!” Kristus augšāmcelšanās jēga ir tajā, ka cilvēks arī personīgi sastopas ar Jēzu.

                3. Un tāpēc es novēlu mums visiem divkārši neparastas Lieldienas. Šodienas apstākļu noteikto īpašo svētku formu mēs nevaram izmainīt. Bet šīs var būt mūsu dzīvē neparastas Lieldienas tāpēc, ka mēs īpašā veidā piedzīvojam personīgu sastapšanos ar augšāmcēlušos Jēzu Kristu. Sastapšanās ar Jēzu ir galvenais nosacījums, lai mēs kļūtu par Dieva bērniem, un vissvarīgākā lieta, lai mūsu sekošana Kristum būtu dzīva un auglīga.
                Mēs esam sastapušies ar vīrusu un tas ir pārņēmis visu mūsu domāšanu un dzīvi. Bet tas ir tikai mūsu dzīves ārējais ietvars. Galvenais ir palicis nemainīgs – Jēzus Kristus.
Galvenajai un visnopietnākajai lūgšanai vajadzētu būt nevis par epidēmijas izbeigšanos, bet par satapšanos ar Kristu un palikšanu Viņā.
                Lai šogad būtu nevis parastās Lieldienas, kad mēs atnākam pie Kristus kapa, nodziedam Lieldienu dziesmas, ierasti nosvinam svētkus kopā ar draudzi un ģimeni, ēdot obligātos svētku pīrāgus un olas, bet lai notiktu īpaša sastapšanās, – tu un Jēzus, tikai jūs divi. Lai mēs katrs kaut ko īpašu no Jēzus rokām saņemtu. Cits varbūt pirmo reizi, cits atjaunoti. Varbūt kaut ko pavisam jaunu. Varbūt kaut ko pazaudētu. Lai mēs visi kļūtu atjaunoti savā ticībā, izsisti no vieglprātīgās garīgās rutīnas.
                Kaut šīs būtu neparastas Lieldienas ne tikai pēc savas ārējās formas, bet arī tā, ka mēs esam piedzīvojuši īpašu sastapšanos ar savu Kungu. Kaut šī ārkārtas situācija dotu mums kādu jaunu impulsu, grūdienu garīgās dzīves aktivizēšanā.  
To es lūdzu sev un katram no jums.

Māc. Ilmārs Hiršs
11. aprīlis 2020.