List

Vēl pavisam nesen mums šķita, ka notikumi risinās tālu prom no mums un mūs neskars. Tagad PVO (Pasaules veselības organizācija) ir pasludinājusi Eiropu par Covid-19 pandēmijas epicentru. Mēs tiekam ierauti pašā notikumu virpulī. Un mums rodas bažas, vai mūsu veselības aprūpes sistēma to izturēs, vai tā nesabruks. Vai ministriem un ierēdņiem pietiks prāta un gudrības pieņemt pareizos lēmumus.
                Kāds būtu mūsu kā kristiešu uzdevums šajā laikā? Pēdējās dienās nepārtraukti saņemu aicinājumus. No savas bankas, CSDD, degvielas uzpildes stacijas, VID utt. Arī no reliģiskām organizācijām. Tās ir valdības izstrādātās rekomendācijas saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību: ievērot personīgo higiēnu, mazgāt rokas, izmainīt sasveicināšanās veidu, izvairīties no masu pasākumu apmeklēšanas utt. Tas viss, protams, ir ļoti labi un kristiešiem vajadzētu būt piemēram visu šo noteikto drošības pasākumu ievērošanā. Nevajadzētu būt vieglprātīgiem vai pārgalvīgiem, domājot, ka gan jau Dievs mūs sargās. Bet ar roku mazgāšanu kristieša uzdevums šajā ārkārtas situācijā nebūt nav izsmelts.
                Kas tad mums būtu jādara? Manuprāt, divas lietas. Vispirms vajadzētu ļoti nopietni domāt, vai Dievs kaut ko negrib mums katram, Eiropai un visai rietumu pasaulei pateikt. Vai tas nav kāds kārtējais brīdinājums mūsu liberālajai kristietībai? Mums vajadzētu saprast un atzīt, ka pasaules kristietības un Dieva attiecībās ārkārtas situācija jau ir sen un krīze tikai padziļinās. Tas, kas notiek tā sauktajās kristīgajās valstīs, resp., rietumu pasaulē, nekādi nevar būt Dievam patīkams. Grēks tiek legalizēts, reklamēts un popularizēts. Varbūt Dievs caur šo ārkārtas situāciju pasaulē grib runāt tieši uz kristiešiem. Un ja arī būtu tā, kā kādi domā, ka Covid-19 ir apzināti radīts vīruss, lai samazinātu pasaules iedzīvotāju skaitu, tad taču tomēr pāri visam stāv Dievs, kas šādu situāciju ir pieļāvis. Vai Dievs mūs ļoti nopietni nebrīdina un neliek izvērtēt savu atziņu un dzīves veidu?
                Ja mēs nopietni par to domāsim un Svētā Gara gaismā sevi izvērtēsim, tad noteikti nonāksim līdz atziņai, ka arī mēs neesam bez vainas. Ne tikai pasaule, bet arī mēs. Arī mums vajag Dieva žēlastību. Un tad mēs nonākam pie grēku nožēlas un lūgšanas. Ir skumīgi, ka kristīgas organizācijas aprobežojas tikai ar piesardzības pasākumu vadlīniju paziņošanu un roku mazgāšanu. Izņēmums ir  Romas katoļu Baznīcas Latvijā Bīskapu konference, kas līdztekus drošības pasākumu paziņošanai ir 19. martu izsludinājusi par lūgšanu dienu. Bet arī tas var pārvērsties par formālu pasākumu.
                Lūgšana. Un nevajag teikt, ka to jau mums jādara vienmēr un tas nav īpaši jāatgādina. Ārkārtas situācijā tiek mobilizēti visi spēki. Arī lūgšanai ir jāiegūst ārkārtas situācijas apmēri un raksturs. Katram dievkalpojumam, katrai kristiešu kopā sanākšanai, katrā kristiešu ģimenē centram ir jābūt lūgšanai. Ne tikai par sevi, bet arī par tiem, kas organizē un pieņem lēmumus, ārstiem, saslimušajiem, tautu, valsti, pasauli u.c. Par to, lai Dievs pasargā un žēlo Latviju.  
                Lūgšanas. Ārkārtas situācijai pretī kristietis var likt ārkārtas lūgšanas, daudzkārt aktivizētu savu garīgo dzīvi. Mozus aizlūdz par nepaklausīgo Israēla tautu, un Dievs to žēlo. (2Moz 32.nod.) Negaisa laikā liela nozīme ir zibens novadītājiem. Kristiešu lūgšanas varētu būt šis zibens novadītājs. Ne tikai vienu dienu, bet ilgstoši. Ir taču tagad dažādas iespējas. Vai tad nav kāds veids, kā mēs visi, aizmirstot uzskatu atšķirības, varētu vienoties kopējā lielā lūgšanā?
Kungs Dievs, piedod mums!
Kungs Dievs, žēlo mūs!
Kungs Dievs, nenovērs no mums savu vaigu!

Māc. Ilmārs Hiršs
14. marts 2020.

  Category: Pārdomas

1 2
March 14th, 2020

Covid-19 un kristietis

Vēl pavisam nesen mums šķita, ka notikumi risinās tālu prom no mums un mūs neskars. Tagad PVO (Pasaules veselības organizācija) […]

December 23rd, 2019

Ir atspīdējusi žēlastība

            Tit 2,11-13: “Jo ir atspīdējusi žēlastība, kas nes pestīšanu visiem cilvēkiem, audzinādama mūs, lai,  atsacīdamies no bezdievības un pasaulīgām […]

May 17th, 2019

PALDIES !

Vispirms paldies bīskapam un LBDS padomei par manu nomināciju Valsts apbalvojuma piešķiršanai. Tāpat visiem, kas rakstījāt rekomendācijas un gatavojāt dokumentus […]

April 18th, 2019

Esiet kā eņģeļi!

                Pavisam drīz Rietumu pasaule svinēs uzvaras svētkus, atzīmējot jau 74. gadadienu kopš […]

February 17th, 2019

Bet Pāvils nokratīja čūsku ugunī

                 Es saprotu, ka tad, kad jūs izdzirdat par manām kārtējām saslimšanām, tas jūs daudz vairs nepārsteidz. Pēdējā laikā […]

December 22nd, 2018

Un Dievs kļuva mazs

                                        […]

October 27th, 2018

Vēstule maniem vecākiem

              100! Šī ir mana vēstule jums, mammu un papu, jūsu lielajā jubilejā. Patiesībā jau […]

June 22nd, 2018

Pārsteigums un šoks

Šajā nedēļā Latviju pāršalca ziņa par mūsu savienības bijušā bīskapa Pētera Sproģa pēkšņo un negaidīto iesaistīšanos politikā un vēl vairāk […]

March 1st, 2018

Viena diena ratiņkrēslā jeb Dieva brīnumdarbi

               Vai jūs esat kādreiz aizvēruši acis un iedomājušies, ka tāda ir akla cilvēka ikdiena? Un tad mēs varam tikai […]

December 22nd, 2017

Meklētāji

Mt 2,2: „Kur ir jaunpiedzimušais jūdu ķēniņš?                          Ar Jēzus piedzimšanu saistās stāsts par meklēšanu. Ja mēs meklēšanu saprotam mazliet […]