List

Lieldienu evaņģēlijs sākas ar jautājumu: „Kas mums novels akmeni no kapa durvīm?” Pat pie mirušā Jēzus sievas nevarēja tikt klāt bez kavēkļiem. Akmens bija kapa priekšā, pieeja pie mirušā bija noslēgta. Vai viņas nevarēja ņemt līdz kādu stiprāku vīrieti, kas akmeni būtu novēlis? Varbūt savās sāpēs, savā uzbudinājumā viņas par to nebija domājušas un tikai ceļā uz kapu viņām tas ienāca prātā. Bet kāds noslēpumains spēks lika viņām neapstāties, bet iet tālāk, kaut arī viņas nezināja, kā jautājums atrisināsies.

Taču tas nebija vienīgais akmens, kas bija jānoveļ. Sievas bija dziļi satriektas, izmisušas. Ar Kristus nāvi bija sabrukušas visskaistākās viņu cerības. Tas bija kā milzu akmens, kas nospieda viņu sirdis. Dzīvo Jēzu viņas vairs nemeklēja. Viņas meklēja mirušo, lai apliecinātu tam savu mīlestību un pie kapa vēl kavētos atmiņās.

Daudz dažādi akmeņi šodien cilvēkam kavē pieeju pie Glābēja. Tur ir vispārēja vienaldzība, tur ir grēks, neticība, pasaules vilinājumi un daudz kas cits. Katram savi lieli un smagi akmeņi. Kas tos novels?  Atbilde pie kapa nāca pavisam negaidīta. Akmens jau bija novelts, mirušo Glābēju sievas kapā neatrada, bet viņa vietā sēdēja eņģelis, kas pasludināja Kristus augšāmcelšanos. Sievām nemaz nevajadzēja pūlēties ar akmens novelšanu, velti viņas bija satraukušās. Dievs to bija izdarījis viņu vietā. Dievs arī mūsu vietā ir novēlis visus akmeņus, ceļš pie Kristus ir brīvs. Un mēs esam aicināti nekavēties, bet steigties pie Viņa.

Akmens. Tiem, kas Jēzu nonāvēja, tas bija simbols, ka nu beidzot viņi ar Jēzu ir tikuši galā. Jēzus, šis dumpinieks, ir nonāvēts, ielikts kapā un akmens kā zīmogs kapam priekšā. Kā piemineklis ienaidam pret Jēzu.

Bet augšāmcelšanās rītā mēs atkal redzam to pašu akmeni. Eņģelis to ir novēlis no kapa un apsēdies uz tā. Kāpēc viņš tur sēž? Vai eņģelis būtu piekusis no smagā akmens velšanas darba? Nē, šī aina mums rāda, ka akmens, kas bija zīme ienaidam pret Jēzu, tagad ir augšāmcēlušā Kristus kalpībā. Šis akmens ir kļuvis par kanceli, no kuras tiek pasludināta Lieldienu prieka vēsts.

Ja akmens varētu runāt, tas droši vien teiktu: „Es esmu piedzīvojis brīnišķīgu pārmaiņu. Es biju Dieva Dēla pretinieku kalpībā, tagad es drīkstu kalpot Viņam.”

Šis Kristus kapa akmens ir daudzu kristiešu attēls. Apustulis Pāvils bija kā cieta klints pret Kristu. Taču tad notika pārmaiņa un viņš kļuva par Kristus kalpu. Apustulis Pēteris Kafaja pils pagalmā Jēzus krustā sišanas naktī novērsās no sava Kunga, bet vēlāk kļuva par dedzīgu Kristus mācības sludinātāju. Brīnišķīgi izmainījās šo cilvēku dzīves!

Lieldienas sludina: kapa akmens ir novelts, uzvara ir panākta, Kristus ir augšāmcēlies, lai ar katru cilvēku pasaulē varētu notikt šāda pārmaiņa.

Kristus ir augšāmcēlies! Lai Lieldienu prieks ienāk katra mūsu sirdī, dzīvē un mājā!

  Posts

1 2
July 12th, 2017

Vecs un vecmodīgs

               To, ka esmu vecs, zināju jau krietni sen un itin labi biju iemācījies ar to sadzīvot, bet, ka vecmodīgs, […]

April 11th, 2017

Kristus augšāmcelšanās kā reformācija

               Kristus ir augšāmcēlies! Viņš patiesi ir augšāmcēlies! Simtiem tūkstošu cilvēku Lieldienās izsaka šos […]

February 22nd, 2017

Ko darīt ar „nepareizajiem” uzskatiem?

               Uzreiz pateikšu, ka daudz apspriesto un lielas vētras izraisījušo māc. Jura Rubeņa grāmatu „Viņa un viņš. Mīlestība. Attiecības. Sekss” […]

November 21st, 2016

Garīgā reformācija. Nepieciešamība.

Vienmēr visos laikos vecie ir teikuši: “Kad mēs augām, tad gan viss bija savādāk.” Debesis bija zilākas un bērni paklausīgāki. […]

August 5th, 2016

Jēzus rokās

Dievs, es meklēju kādu roku, kas mani turētu un iedrošinātu, kas mani nomierinātu un aizsargātu. Man vajadzīga roka, kas mani […]

May 15th, 2016

Kristus sveiciens man Vasarsvētkos

Manas bērnības Vasarsvētku atmiņas saistās ar divām lietām – ar meijām, kas greznoja mūsu istabu un dievnamu un ar brīnumainām […]

April 22nd, 2016

Vēl šajā krastā!

Mācītājs Ainars Baštiks dažas nedēļas atpakaļ svētrunā Mateja draudzē teica, ka vislabākais mums vēl ir priekšā, to Vislabāko vietu vēl […]

March 19th, 2016

Akmens ir novelts!

Lieldienu evaņģēlijs sākas ar jautājumu: „Kas mums novels akmeni no kapa durvīm?” Pat pie mirušā Jēzus sievas nevarēja tikt klāt […]

February 4th, 2016

Atvadoties no Teoloģijas semināra

Sveicu jūs visus Teoloģijas semināra 25 gadu jubilejā! Kad es šodien domāju par Teoloģijas semināru, tad sirdī ir divējādas jūtas. […]

December 19th, 2015

Eņģeļi vardarbības pasaulē

Atkal klāt ir Ziemassvētki. Man ir tāda izjūta, ka, gadiem ejot, laika sprīdis starp diviem Ziemassvētkiem kļūst arvien īsāks. Droši […]